Žaklīna Cinovska žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst – laikā, kad tepat kaimiņos karo brāļu tautas, kuru pārstāvju Latvijā netrūkst, viņa prāto – cik mēs pašu zemē varam būt droši. «Kā televīzijas cilvēkam manu prātu aizņem tas, ka valsts līmenī liela daļa Latvijas sabiedrības, proti, krievvalodīgie, joprojām dzīvo citā informatīvajā telpā un par Ukrainas karā notiekošo uzzina pretēju informāciju tam, kas notiek īstenībā,» spriež Žaklīna.
Vēl pirms kara, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome dažādu pārkāpumu dēļ sāka aizliegt retranslēt Krievijas televīziju kanālus, Žaklīna, kura saimnieko privātajā televīzijā «iTV», bija uzņēmusies «Pirmajā Baltijas kanālā» atbildību par saturu latviešu valodā. Drīz vien kanālu slēdza, un Žaklīna pauda sašutumu, ka Latvijā televīzijās vairs netiek ražots saturs krievu valodā. Pat no LTV7 uz internetu pārcelti lielākā daļa raidījumu krievu valodā.
«Tolaik jau doma bija, ka «Pirmajā Baltijas kanālā» mēs varētu veidot vietējo saturu, kas integrē krievu valodā runājošos. Par to vienmēr esmu pastāvējusi, bet varai jau tas nekad neinteresēja. Savienojumā ar karu Ukrainā neintegrēta liela daļa sabiedrības ir sprādzienbīstama,» pārliecināta ir Žaklīna. Viņa piebilst: «Vara ar realitāti vispār nekādi nerēķinās, domā tikai par savām personīgajām interesēm. Tas tiešām kļūst bīstami. Mana radiniece Zolitūdē bija uzvilkusi oranži dzeltenu apģērbu ar zilu šalli. Viņai krievi sāka kliegt virsū. Tad saprotiet, politiķi, kādā mēs sabiedrībā dzīvojam, kādu kaitējumu radāt, neinteresējoties par integrāciju.»
Savā darbībā, cik vien būs spēka, Žaklīna tomēr mēģināšot politiķus un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi pārliecināt, ka krievu valodā runājošie ir pelnījuši uzmanību.
«Līdz karam Ukrainā krievvalodīgo ignorēšana bija vieglprātība, bet tagad, manuprāt, tas ir tuvu noziedzībai.
Latvijas neatkarībai ir vairāk nekā 30 gadu, bet Latgales pusē dažviet joprojām nav redzams tas, ko veido Latvijas kanāli. Tos neviens tur neskatās, jo cilvēkiem pietiek ar citu saturu – to, ko līdz šim veidoja tagadējais agresors. Putina propaganda sākās pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Kad padome sāka slēgt kanālus? 2020. gadā! Vajadzēja sešus gadus, lai saprastu, ka Putins sācis propagandu. Vai tas ir normāli? Tur nebija nekā sarežģīta – vienkārši aizliegt retranslēt, bet atļaut translēt daļu programmas – šovus, filmas, kurās nav propagandas un politikas. Sešus gadus kiseļovi un solovjovi pilnā sparā varēja muļķot mūsu krievu prātus, sēt viņu galvās naidu pret Rietumiem un Ukrainu.
Kā tagad ar šo problēmu tiksim galā? Padomei ir kādi priekšlikumi bez trulas kanālu slēgšanas? Nezinu, jo nenormālo naidu no jau nozombētu cilvēku prātiem būs grūti izdabūt laukā. Kaut kas jādara, lai arī nespēju iedomāties, kā izlietu ūdeni sasmelt. Bet jāmēģina – jāņem jauns spainis un jālej klāt. Es vismaz centīšos to darīt. Tad redzēs, kas sanāks.»
Viņa teic – protams, ja tolaik «Pirmais Baltijas kanāls» nebūtu aizliegts, tagad tas tāpat būtu pakļauts sankcijām un tiktu slēgts. «Bet mēs vismaz varētu jau radīto vietējo saturu pārnest uz «iTV». Latviešu un krievu valodas skaņu celiņi «iTV» ir, licence ir, būtu vismaz kāda vieta, kur cilvēkiem, kas saprot tikai krievu valodā, saņemt informāciju viņiem saprotamā veidā,» spriež Žaklīna.
«Jābūt optimistam. Par vēlu ir tikai tad, kad uzmet virsū trīs saujas smilšu, bet nu jau tiešām ir pēdējais laiks politiķiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadībai saprast, ka integrēšana ir nepieciešama. Mums «iTV» ir idejas, ko varētu darīt krievu valodā, plānoju projektus iesniegt padomē. Vienīgi baidos, ka būs kā iepriekš – visi Žaklīnas ierosinājumi ir noraidāmi, un Žaklīna ir tikai sodāma par kādām nebūtiskām lietām. Jo mums jau atkal ir uzliks sods par lietu, kuru pandēmijas laikā saprotamu iemeslu dēļ nebijām paspējuši izdarīt,» saka TV režisore un ieskicē savas idejas: «Man jau ir bijis, ka šova ideju konkurenti vienkārši nosper, bet labi, pateikšu… Man, piemēram, ir plāns veidot sarunu šovu ar pieslēgšanos dažādām vietām. Man ir draugi gan Krievijā, gan Ukrainā. Jau izdomāts nosaukums – «Kaimiņu būšana», krievu valodā būtu – «Po sosedski». Piedāvāšu padomei, redzēs, vai atbalstīs.»