«Mūs sagaidīja skumja aina – kapa vieta atgādināja izpostītu ligzdu. Iepriekš iekoptā teritorija izplosīta, kapakmens aizlikts aiz krūma. Apmales izjauktas.
Trīs kapu kopiņu vietā – viena, uz kuras saulē baloja dažas kuslas puķītes un sakaltuši pūpolzari,»
Facebook ierakstā par Elsbergu un Belševicas dzimtas atdusas vietu norādījusi kāda Raiņa kapu apmeklētāja. Šis skats viņu tā skumdinājis, ka sieviete aizdomājusies par dižgaru radinieku atbildību: «Vai sirdsapziņa nesauc sakārtot ne tikai viņiem, bet visai tautai piederošu dižgaru atdusas vietu. Un viņiem abiem taču ir bērni, mazbērni, citi radi… Skumji! Gluži vai prātā nāca Belševicas pašas teiktais: «Ne man kas bijis, ne būs.».»
Dzejnieks Jānis Elsbergs žurnālam Privātā Dzīve atzina, ka cenšoties rūpēties par mammas, tēva un brāļa atdusas vietām.
«Kopš mana brāļa nāves, kas bija pirms nu jau 37 gadiem, esmu tas cilvēks, kas šo vietu ir aprūpējis un uzturējis kārtībā.
Tādēļ es baigo grēku uz savas sirdsapziņas nejūtu. Jā, šobrīd esmu drusku aizčammājies. Pagājušā gada novembrī nomira mans tēvs, tādēļ kapa piemineklī bija jāiekaļ viņa vārds un dzīves gadi. Vienā pusē bija panīkuši krūmi, tādēļ arī tos plānoju pārstādīt. Pa starpu bija tāda dabas parādība kā ziema, kad zeme ir sasalusi un kapos neko lāga nevar iesākt,» sacīja Jānis un solīja jau tuvākajā laikā turp doties un paātrināt kapavietu sakārtošanas jautājumu. «Būs arī jāpiezvana tam onkulim, kas visus šos darbus bija apņēmies veikt. Vai nav kaut kā aizkavējies. Tur viss būs kārtībā,» apsola Jānis.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve.