«Viņi nemaz neapzinās, ka izvilka mani no bedres.» Daugaviņš dzimšanas dienā saņem īpašu sveicienu

«Šodien dzimšanas dienu svin mūsu ģimenes draugs un kolēģis Andris Daugaviņš. Mūsu skatītājiem pazīstams un iemīļots kā izmeklētājs Ričards Eversons no Nelūgtajiem viesiem. Arī daudziem labi zināms no filmas Kriminālās ekselences fonds. Kaut ko labu laikam dzīvē paspējām izdarīt, ja varam par savu draugu saukt tik brīnišķīgu cilvēku. Andris ir tiešs, brīžiem pat ļoti atklāts, bet esmu pārliecinājusies, ka viņš ir tas cilvēks, kurš vienmēr izpalīdzēs draugam un būs atbalsts gan priecīgos, gan ne tik priecīgos brīžos.

Ne reizi neesmu viņā manījusi kaut kripatiņu augstprātības.

Sirsnīgs, talantīgs, izpalīdzīgs un ļoti gudrs – tāds ir mūsu draugs Andris Daugaviņš. Andri, lai tev priekpilni mirkļi ikkatrā dzīves dienā, stipra veselība un allaž labi cilvēki blakus! Paldies, ka esi,» tik sirsnīgi šodien Andri Daugaviņu sveic producente Lelde un režisors Vlads Kovaļovi.

Šim radošajam pārim Andra dzīvē ir liela loma. Pirms dažiemgadiem viņš žurnālam Ieva sacīja: «Vladam un Leldei, kuri mani uzaicināja piedalīties seriālā Bezvēsts pazudušās un, kā vēlāk izrādījās, speciāli man uzrakstīja lomu seriālā Nelūgtie viesi, man jāsaka ļoti liels paldies.

Domāju, viņi nemaz neapzinās to, ka izvilka mani un turpina vilkt ārā no morālās bedres, kurā biju iekritis.

Es pats jutu, ka kļūstu sliktāks, nīgrāks, neapmierinātāks, man bojājās attiecības ar tuviem cilvēkiem, neko negribējās… Mainījās attiecības. Vienmēr esmu bijis ļoti komunikabls, attiecībās esmu izticis bez strīdiem, un, manuprāt, man ir arī laba humora izjūta. Bet tas viss kaut kā pazūd… »

Slavenā hokejista Kaspara Daugaviņa onkulis Andris Daugaviņš kino pasaulē nonāca, kad viņam jau bija ktrieni pēc 40. Sākumā tas bija joks un ampelēšanās, bet tagad, kad uz plauktiņa ir pat Lielais Kristaps, viņu  varam saukt par aktieri.

«Esmu bijis arī pastnieks, zivju barotājs dīķos, celtnieks, mācēju mūrēt pat stūri – profesionāļi sapratīs, ko tas nozīmē. Padomju laikos biju tiesu izpildītājs un tiesas priekšsēdētāja palīgs. Pēc studijām universitātē mani uzaicināja uzņēmumā, kas vēlāk kļuva par banku, – sāku kā jurists 1992. gadā, pabeidzu kā tās viceprezidents 1997. gadā un galu galā kā bankas likvidators, kurā, starp citu, neviens noguldītājs nezaudēja savu naudu. Tad no 1999. līdz 2018. gadam biju maksātnespējas administrators. Autosports man vairāk bija hobijs, bet,

ja būtu iespēja nodzīvot dzīvi vēlreiz, visticamāk, es nodarbotos ar autosportu,» žurnālam Ieva sacīja Andris.

Daudz nedomājot, viņš piebilda: «Varētu būt arī aktieris, ja mani aicinātu un tas nodrošinātu man iztiku. (..) Esmu dzirdējis, ka viedokļi par manu aktierspēli ir dažādi, bet tas ir absolūti normāli. Galvenais jau ir pašam nesākt blatot un nolikt sevi vienā rindā ar profesionāliem aktieriem, jo cilvēki to gadiem ilgi mācās.»