Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grupas «Citi zēni» solists Jānis Pētersons un viņa partnere Olena Čerekova šova finālā izdejoja stāstu par Olenai ļoti sāpīgu tēmu – karadarbību viņas dzimtajā Ukrainā. Jau dejas laikā viņai bija grūti savaldīt emocijas, un pēc priekšnesuma Olena izplūda asarās. «Gribējām atgādināt to, ka Krievijas agresija pret Ukrainu turpinās. Daudziem ukraiņiem radinieki dzīvo Krievijā, un šajā karā brālis var cīnīties pret brāli, tēvs pret dēlu. Tā ir elle,» PDz teica Olena.
Olena ir augusi un dzimusi Harkivā, kuru Krievija regulāri bombardē jau kopš kara sākuma. «Kad man 24. februārī piezvanīja draudzene un teica: «Ļena, mums sācies karš!», man iestājās panika.
Mēģināju sazvanīt vecākus, bet neizdevās,» atceras Olena.
Par laimi, vecāku dzīvība nebija apdraudēta. Dejotāja ir pateicīga Dievam, ka viņas tēvs vairs nav iesaucamajā vecumā. Ar ģimeni un draugiem Ukrainā viņa regulāri uztur kontaktus. «Kad zvanu vecākiem, viņi saka: «Nepārdzīvo! Viss ir labi.» Arī draudzene atbild līdzīgi:
«Mums tikko vienpadsmitos sāka bombardēt, bet viss ir labi.» Uzskatu, ka pie kara nedrīkst pierast, par to jāturpina runāt. Mājas bombardē, cilvēki mirst, dzīves tiek salauztas,» teic dejotāja. Olenas vecāki Tatjana un Ivans Abolonini, tāpat kā daudzi tuvinieki un draugi, katru dienu saskaras ar to. «Lai ko es darītu, vienmēr domāju par to, kas notiek Ukrainā. Ja nesaņemu sevi rokās, varu noslīkt emocijās,» atklāta ir dejotāja.
Olena uz dzīvi Latvijā pārvācās pirms astoņiem gadiem. Pirms pusotra gada viņi apprecējās. «Manam vīram nav radniecīgas saites ar Ukrainu, bet dažbrīd šķiet, ka viņš pārdzīvo pat vairāk nekā paši ukraiņi. Deniss man ir liels atbalsts. Pirmajā kara mēnesī jutos izmisusi, bet vīrs prata atrast pareizos vārdus, lai mierinātu,» atklāj Olena.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
