Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
1
-
«Mana dzīve bijusi ļoti gara un raiba. Ne tikai teātrī, bet arī mājās – dzīve blakus Leimanim, kurš bija ļoti erudīts,» par savu dzīvesbiedru aktieri un režisoru Aleksandru Leimani savā 90. jubilejā sacīja Baiba Indriksone. 14. maijā viņa devās pie sava Aleksandra, kurš tajā saulē ir jau 34 gadus. Viņi abi – talantīgi un spoži – turpinās savos bērnos, mazbērnos un mazmazbērnos. Baiba allaž priecājās par to, ko dara viņas dēls Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis un mazmeita baleta soliste un horeogrāfe Elza Leimane. «Mēs visi trīs esam Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri,» lepojās aktrise.
«Gan Aivars, gan Elza mantojuši vienu manu rakstura īpašību – mērķtiecību.
Aivars jau no bērnu dienām gribēja dejot, arī Elza. Tagad dejo arī mana mazmazmeitiņa, mazdēla Gustava meitiņa Melānija. Mums bieži ir jāuzliek mūzika, lai viņa varētu nodejot savu dejas kompozīciju,» ar lielu mīlestību stāstīja Baiba.
«Manam mazajam Ričardiņam – mazdēla Gustava dēlam – šonedēļ aprit pusgadiņš. Šī viņam būs pirmā vasara, un man tā ir jāsagaida, jādzīvo! Man uz vasaru ir lieli plāni,» toreiz apņēmusies bija Indriksone. Viņai liktenis bija uzdāvinājis vēl divus gadus, lai būtu kopā ar savējiem, redzētu viņu priekus un uzvaras. Baiba arī cienījamā vecumā turējās braši. Trenēja atmiņu – ļoti daudz lasīja, risināja krustvārdu mīklas. Kamēr vien spēja, regulāri kāpa uz velotrenažiera un pildīja viņai veidotu vingrojumu kompleksu. «Esmu vienmēr centusies saglabāt labu fizisko formu,» pirms pāris gadiem sacīja viņa. Līdz 88 gadu vecumama Baiba arī pati vadīja auto. Teica – tas viņai devis brīvības sajūtu.
Baiba nekad nebiaj kolēģu un aktrises talanta cienītāju aizmirsta. 90. jubileju Indriksone bija ieplānojusi sagaidīt savā mīļajā Nacionālajā teātrī, kur pavadīja 70 radošus gadus. Taču viņas mīļie baidījās par Baibas veselību, jo apkārt vēl plosījās Covid-19. Tāpēc, skaisti sapucējusies, jubilāre viesus todien sagaidīja savas mājas pagalmā Jūrmalā. «Es pirmo reizi mūžā biju tik lepnā cepurē,» todien žurnālam Privātā Dzīve sacīja aktrise un piebilda – katrai lietai viņas svētku tērpā ir īpašs stāsts. «Šallīte ir dāvana no Sietlas studentu korporācijas Selgas meitenēm. Esmu šīs korporācijas goda filistre, un savulaik biju pie viņām aizbraukusi. Kad lidoju prom, viena no meitenēm uzdāvināja šo šallīti, sakot: «Tas ir Damaskas zīds!» Es to līdz šim biju ļoti maz valkājusi,» atminējās Indriksone.
«Manējie ļoti rūpējas, lai es izskatītos pēc cilvēka. Vedekla iedeva itāļu cepuri.
Pagājušajā gadā dāvanā saņēmu šo skaisto mēteli. Jubilejas dienā jutos ļoti laimīga,» sacīja viņa. Ieradās kupls kolēģu pulciņš,un todien turpat pagalmā bija pat jautrā padziedāšana.
Baiba priecājās par neskaitāmiem sveicieniem, kurus todien saņēma. Īpaši lepojās ar to, ka viņai gaidāma īpaša iziešana. «Esmu uzlūgta pat pie prezidenta! Man esot piešķirts Cildinājuma raksts,» lepna bija Baiba. To gan viņai pasniedza klātienē Rīgas pilī.
Lai gan pēdējos gados viņa uz skatuves vairs nekāpa, teātri vienmēr turēja cieši sirdī. Solījās braukt ciemos pie mīļajiem kolēģiem. Arī pēdējā ceļā Baiba dosies no Latvijas Nacionālā teātra, kur piedzīvojusi tik daudz skaistu mirkļu, ziedu, smieklu un aplausu…Atvadīšanās no mākslinieces būs 20. maijā Nacionālā teātra Baltajā zālē no pulksten 12 līdz 13.
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
1
-
