Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
1
-
Daina – bārmene no Filharmonijas skvēra tējnīcas
Janas dzīvē tēvs atgriezās, kad apprecējās ar Dainu – bārmeni no Filharmonijas skvēra tējnīcas. «Man par to laiku, kuru tēvs bija kopā ar Dainu, ir vislabākās atmiņas,» saka Jana. «Daina mani viņu ģimenē uzņēma kā savējo. Kad tēvs pēc šķiršanās ar Noru regulāri sāka nākt pie manis, tas bija Dainas nopelns. Un man atkal ir jāsaka labi vārdi par maniem vecvecākiem. Tajā Dārzciema ielas mājā pie manas mammas ir bijušas visas tēva sievas, izņemot Noru. Ja sievietes var atnākt ciemos pie vīra pirmās sievas vecākiem, tas tomēr liecina, kādi viņi bija cilvēki. Gan pret Dainu, gan Indru, kad viņa ienāca tēva dzīvē, mani vecvecāki izturējās ar lielu sirsnību.
Daina pret mani bija ļoti laba. Bet viens zibens spēriens no tā laika manā atmiņā palika uz visu dzīvi. Tās bērnības traumas, zini, tomēr nevar aizmirst.
Dainai ir par mani divus gadus jaunāka meita Linda. Tagad jau uz to skatos citādi, bet toreiz, būdama bērns, pirmo reizi iekāpu tēva mašīnā, kad tur sēdēja arī Daina un Linda, un Linda Viktoru nosauca par tēti. Es mūžā viņam šo vārdu vēl nebiju teikusi, jo, tik reti redzot, man no viņa bija tā kā drusku bailes, tā kā respekts, jo Viktors Lapčenoks taču bija slavens dziedātājs.
Bet manā klātbūtnē viena sveša meitene viņu nosauc par tēti, nevis es, viņa meita! Man tas bija ļoti sāpīgi.
Patiesībā tas laikam bijis šausmīgs trieciens, ja pat pēc tik ilgiem gadiem neesmu to aizmirsusi. Vēlāk jau pieradu, ka Linda manu tēti sauca par tēti. Lindai bija pašerps raksturs, un man ar viņu īpaša draudzība neizveidojās, bet ar Dainu gan. Viņas māsa un mamma pret mani bija ļoti labas. Ar Dainu vēl tagad sazvanāmies un satiekamies. Es nezinu, vai Viktors to zina. Tā īpaši neesmu viņu par to informējusi, taču iebildumu viņam noteikti nav. Tā sanāca, ka arī Daina nebija viņa pēdējā sieva. Īstā izrādījās Indra. Arī ar viņu man ir vislabākā saskaņa. Bet galvenais – prieks par tēvu, ka viņam beidzot ir īsta ģimene.»
