Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Lielākais atbalsts – meita
Īpaši atzinīgus vārdus viņš velta savai meitai Lindai, kura bijusi īsts enerģijas lādiņš un atbalsts tēva grūtā dzīves posmā. «Brīnos, kā viņa neielauzās operāciju zālē un nesāka uzdot jautājumus ārstiem? Bet reanimācijas zālē gan viņa ielauzās, vēl pirms medicīnas māsa bija klāt. Viņa bija pirmā, ko es redzēju… Ja ir ekstremālas situācijas, kur nepieciešams kaut kur ielauzties, viņa ir tā, pie kuras var vērsties,» viņš pasmejas.
Linda, kura ikdienā strādā par pasniedzēju Rīgas Starptautiskajā mācību centrā, atzīst – lai gan viņai un tēvam katram ir sava dzīve, tomēr, ja kaut kas gājis greizi, allaž gāzusi kalnus, lai pastāvētu par savu ģimeni. «Tas ir mans drausmīgais raksturs ar visu manu enerģiju. Esmu tāds ledlauzis, vienmēr meklēju risinājumus. Un par tēvu pastāvēšu vienmēr,» uzsver Linda.
Arī smagais brīdis, kad Viktors zaudēja sievu un Linda mammu, abus saliedēja. «2008. gada septembrī tēvam atklāja smago slimību, un mēs sākām meklēt risinājumus. Tieši tajā laikā es apprecējos. Bija ļoti emocionāli, nestabili brīži… Prātoju, šie būs pēdējie Ziemassvētki kopā ar tēvu vai tomēr ne? Paldies Dievam, esam atrisinājuši problēmas, tādēļ ceru, ka viņam būs iespēja uzrakstīt grāmatas turpinājumu. 120 lappušu ir vien maza daļa no visa piedzīvotā. Arī es rakstīju dienasgrāmatu – tur man ir daudz sāpju. Sākot ar ģimeni un beidzot ar situācijām, kas ārstēšanās procesā veidojās Latvijā,» PDz teic Linda.
Raksta turpinājums:
