Mārcis Judzis klausītājiem nodevis ļoti personisku vēstījumu – grupas RYGA dziesmu Restarts. Mūziķis neslēpj, ka šī viņam ir ļoti īpaša dziesma, kas balstīta uz dramatisku personīgo pieredzi: «Šo skaņdarbu biju iesācis rakstīt jau sen. Tagad varu teikt, ka pravietiski. Toreiz nesapratu kāpēc man tādas sajūtas un domas, bet tagad ir skaidrs, ka tas bija skats nākotnē - es paredzēju savu likteni,» atzīst mūziķis. Dziesma ir viņa atbilde tiem, kas Mārča konfliktā ar viņa bērnu māti, nezinot notikušā apstākļus, uzreiz nostājās pret viņu.
Tas notika 2023. gada nogalē, kad Latviju pāršalca ziņa, kurā grupas Dzelzs vilks nu jau bijušā bundzinieka Mārča Judža sieva Rūta nākusi klajā ar šokējošu informāciju par abu laulību un dzīvi pēc tās. Rūta apgalvoja, ka viņa attiecībās ilgstoši cietusi no vīra pazemojumiem, emocionālās un fiziskās vardarbības. Mārcis sievas apgalvojumus noliedza. Izskanēja daudz pretrunīgas informācijas, bet nosodījumu šajā situācija saņēma Judzis. Tas bija tik nomācošs, ka būtiski ietekmēja Mārča dzīvi un karjeru. Viņš pameta grupu Dzelzs vilks, kura sākotnēji distancējās no sava biedra. Sākās jauna dzīve, un nu Mārcis tai ir pilnībā gatavs.
«Pēdējo noti iespēlēju pirms pāris dienām un te nu tas ir… patiess līdz kaulam. (..) Šis ir mans jaunais restarts!. (..) Šī dziesma un video vairāk ir kā performance un
noslēgums manai iepriekšējai dzīvei, no kuras nav palicis pāri nekas un mazliet arī par sabiedrību mums apkārt,» atklāts ir Judzis.
«Iepriekšējā gadā piedzīvotais man atvēra acis un skaidri parādīja, kas īsti par radījumu ir cilvēks. Nācās izjust pašam uz savas ādas, ko nozīmē nepatiesi tikt piesietam pie kauna staba. Paldies par tiem desmitiem tūkstošu mestajiem akmeņiem man sociālajos tīklos un medijos.
Brīžiem iedomājos, vai tik nesāpīgāk nebūtu bijis, ja tas notiktu kā senos laikos pie baznīcas ar ciema iedzīvotāju mestiem akmeņiem.
Kāpēc tā? Jo šoreiz šo akmeņu triecienus saņēma arī mani tuvie un mīļie. Nav svarīgi kāda ir cilvēka izglītība vai statuss sabiedrībā, ja viņā iekšā sēž žults, ļaunums, skaudība vai vienkārši viņš ir nelaimīgs un cilvēciski dumjš, tad metīs to akmeni, nezinādams neko vairāk par ziņu virsrakstiem,» pauž Mārcis.
«Šī virtuālo akmeņu mešana – tā ir kā traukšanās miglā ar 200 km/h un ar cerībām, ka paveiksies. Kāds pat pamanījās man novēlēt «mūžam degt elles ugunīs». Un to teica cilvēks, kurš tik tuvu esot Dievam… Nopietni?! Draugi, nekļūstam par soģiem, ja nezinām neko un atstājam šo sadaļu augstākajam, jo karma divdesmit pirmajā gadsimtā ir uzņēmusi citu ātrumu,» aicina viņš.