«Es jau sen mīlu Latviju un izrādās, ka šai mīlestībai ir kāds dziļāks pamatojums. Eirovīzijas laikā notika reklāmas akcija «Manas saknes». Tika izvēlēti četri konkursa mākslinieki, kuriem piedāvāja tajā piedalīties. Viens no tiem biju es, un devos uz analīzēm Kopenhāgenā, kur man mutē bāza kociņu, un viss šķita ļoti uzjautrinoši. Pēc tam taisīja analīzes un smalki aprakstīja, kāda ir mana izcelsme.
Es biju neizsakāmi pārsteigts, kad uzzināju, ka manī vairāk nekā 50 procenti ir baltiešu asinis,» intervijā žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst. Verka Serdjučka.
Viņš bija domājis, ka cēlies no ebrejiem, jo ir viltīgs. «Taču šīs atklājums izskaidroja, kāpēc allaž esmu lolojis siltas jūtas pret Baltijas valstīm. Nupat brokastoju un teicu kolēģiem – jūs jūtat, ka šai kafijai ir izteikts Rīgas aromāts? Kaut kāds smaržu sajaukums – mazliet pēc vaska, svecēm, pēc kaut kā ļoti senatnīga, mierpilna. Nedod Dievs, ka nāktos dzīvot kādā citā valstī, bet, ja tā sagadītos, es gribētu dzīvot tieši Vecrīgā. Šīs mazās, senās mājiņas, pieklusinātā atmosfēra – šeit man kļūst tik mierīgi ap sirdi,» tā Verka Serdjučka.
Interviju, kurā Verka Serdjučka runā par kara šausmām, arī draudzību ar krievu māksliniekiem, lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!