Teleradiolas gabarīti bija 56 × 54,5 × 53,5 cm, bet svars – 40 kg. Kombinētā brīnuma cena veikalā 1961.g. bija 384 rubļi 85 kapeikas (pēc naudas reformas), bet vidējā alga 81 rublis 30 kapeikas. Ierīce sastāv no televīzijas uztvērēja, radio uztvērēja, kas darbojas garo, vidējo, īso un ultraīsviļņu diapazonā un plašu atskaņotāja.
Televizora ekrāna izmērs 36 × 27 cm un bilde, protams, bija tikai melnbalta. Televīzijas kanālu pārslēgšana bija iespējama ar kloķi ierīces sānos, tomēr līdz 20.gs.80. gadu beigām skatītajiem pieejami vien 3 TV kanāli – divi vissavienības (Maskavas – redzami visā PSRS) un viens republikāniskais (Rīgas – Latvijas PSR). Latvijā savas televīzijas regulārie raidījumi sākās tikai 1954. gadā, līdz tam laikam Padomju Savienības teritorijā, sava televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā un Kijevā.
Daudz plašāka bija radiostaciju izvēle.
Vidējos viļņos (CB – krieviski) varēja uztvert ne tikai Latvijas radio un Maskavas raidījumus, bet arī Luksemburgas radio, kas atskaņoja tā laika ārzemju moderno populāro mūziku.
Īsajos viļņos (KB I un KB II – krieviski) viens no patiesas informācijas avotiem par notikumiem PSRS un pasaulē kopš 1951.g. kļuva ASV finansēta radiostacija Amerikas Balss (Voice of America) latviešu valodā. Lai gan Latvijas pilsētās – arī Ventspilī, tika izveidots īpašs radio traucētāju tīkls “zāģis”, kas apgrūtināja šīs Padomju Savienībai nevēlamās radiostacijas klausīšanos, tā palīdzēja uzturēt ideju par brīvu un neatkarīgu Latviju un veicināja pretošanos padomju režīmam.