«Man īstenībā vienalga, kā viņām iet, es gribu ūdenī. Man bija atbraucis tētis ciemos ar mammu, un tad projām braucot savāca arī p*zģukus [bērnus] sev līdz, un mēs vispār neuztraucamies. Viņi iet makšķerēt, viņiem tur ir baseins un kas tur vēl. Opis, nu mans tētis, vienmēr «čurā karstu», kad bērni atbrauc, viņš tur skraida priecīgs, kad viņi ir apkārt,» savas bezrūpības iemeslus atklāj Vents Strautmanis.