Beļģijas karaļa Alberta II un karalienes Paolas jaunākais dēls pirmo reizi Beļģijas 200 gadu pastāvēšanas laikā tiesājies ar valsti. Viņš uzskata, ka viņam pienākas papildus sociālais nodrošinājums, gluži kā jebkuram parastajam strādniekam. Pērn Lorāns no valsts budžeta saņēma karalisko pabalstu 388 000 eiro vērtībā, taču viņš apgalvo, ka papildus viņam vajadzēja saņemt arī sociālā nodrošinājuma pabalstu. Viņš pēdējos desmit gadus esot strādājis kā daļēji pašnodarbinātais dzīvnieku labturības organizācijā.
«Kad migrants šeit ierodas, viņš reģistrējas un vēlāk viņam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu,» Beļģijas raidorganizācijai RTBF sacīja Lorāns.
«Es varbūt arī esmu migrants, kura ģimene izveidoja šo valsti.»
Pirmdien, 7. aprīlī Briseles tiesa noraidīja Lorāna lūgumu, pamatojoties uz faktu, ka princi nevar uzskatīt ne par darbinieku, ne par pašnodarbināto. Saskaņā ar Beļģijas raidorganizācijas VTM teikto, tiesnesis gan atzina, ka princim vajadzētu būt tiesībām uz pensiju, taču dažas nepilnības likumdošanā pensijas saņemšanu augstmanim padarīja neiespējamu, tādēļ aicināja valsti grozīt likumus.
Šobrīd Lorāns ik mēnesi saņem 5000 eiro lielu algu, taču, tā kā viņam nav sociālā nodrošinājuma, viņam nav tiesību saņemt atmaksu par medicīnas izdevumiem. Tāpat viņš ir nobažījies par saviem bērniem – Lorānam ir trīs pieaugušas atvases, kuras arī šobrīd saņem karalisko pabalstu. Tiklīdz Lorāns dosies viņsaulē, bērniem pabalsti automātiski tiks pārtraukti.
Lorāns un viņa advokāts Olivjē Rikaerts vēl nav atklājuši, vai viņi tiesas spriedumu pārsūdzēs.
Patlaban princis Lorāns ir 15. rindā uz Beļģijas troni. Viņš ir viens no nemīlētākajiem beļģu augstmaņiem, kas nereti iekuļas skandālos, tādēļ viņu mēdz dēvēt arī par Beļģijas melno avi. Viņš regulāri ar savām luksusa automašīnām pārkāpjot ātrumu, esot rupjš un neiecietīgs pret līdzcilvēkiem, pamanījies ierasties uz karaliskajām ceremonijām manāmā alkohola reibumā, iesaistījies korupcijas skandālos un citās ķezās.