Piedzimu Sibīrijā, Evenkijas apgabalā. Atceroties bērnību, man jādomā par 41. gadu. Vecmāmiņa izsūtījumā bija paņēmusi līdzi šujmašīnu. Viņa bija laba šuvēja, apšuva savējos un tos, kas varēja maksāt, un, pateicoties tam, ģimene izdzīvoja. Pirms atgriešanās Latvijā 1957. gadā mums jau tur bija sava mājiņa, vecāmāte audzēja cūkas.
Viņa ir unikāla personība. Septiņpadsmit gadu vecumā palika bez vecākiem un viena izaudzināja, nostādīja uz kājām un palaida dzīvē savus sešus brāļus