Imants Freibergs ar memuāru «Dari, kas jādara» atklāšanas svētkiem atzīmēja 90. jubileju. Šajā grāmatā daudz uzmanības viņš veltījis ne tikai profesora karjerai, bet arī ģimenes dzīvei, nenoklusējot traģiskāko notikumu. Nodaļā «Bērni – prieki un bēdas» Imants raksta ne tikai par dēlu Kārli Robertu un meitu Indru Karolīni, bet arī to laiku, kad Freibergi zaudējuši dēliņu Ivaru Jāni. «1966. gadā piedzīvojām traģisku un bēdīgu notikumu. (..) Vaira bija saaukstējusies un ar temperatūru. Viņai sākās priekšlaicīgas dzemdības. Aizbraucām uz slimnīcu, bet tur nevarēja tās apturēt. Mūsu otrais dēliņš piedzima 29. aprīlī sestajā grūtniecības mēnesī. Viņš bija maziņš un svēra tikai kādu pusotru kilogramu. Nākamajā dienā viņš nomira. (..)
Ar tagadējo medicīnu viņš būtu izdzīvojis. Toreiz neizdevās.
Viņa plaušas nebija pietiekami attīstītas,» grāmatā raksta Imants Freibergs.
Viņš tolaik domājis, ka nelaimes iemesls varētu būt dzīvesbiedres studēšana doktorantūrā un strādāšana par pasniedzēju Monreālas Universitātē drudžainajā eksāmenu laikā, kā dēļ Vīķe-Freiberga bijusi novājinātā fiziskā stāvoklī. Taču ārsti viņa aizdomas uzskatījuši par nepamatotām. «Vēl tagad ir sāpīgi par to domāt. Viņš tika kremēts Bostonā un apbedīts Monreālā ļoti skaistos kapos Monrujala kalna galā. Pirms dažiem gadiem viņa pelnus pārvedām uz Latviju,» raksta Imants Freibergs.
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve».