Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Latvijas daudzstāvu namos ir 7400 liftu
Ik gadu Latvijas daudzstāvu ēkās ierīko vidēji 100 līdz 200 jaunus liftus, bet diemžēl ne vecajās mājās. Tur iedzīvotāji joprojām turpina lietot tos pašus liftus, kas sākotnēji uzstādīti. «Bet tas nenozīmē, ka situācija ir katastrofāla vai bīstama. Lifta īpašniekam ir jānodrošina lifta tehniskā apkope – atbilstošas kvalifikācijas speciālists ir atbildīgs par lifta tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu un apkopi. Tāpat reizi gadā pārbaudi veic neatkarīgs eksperts, ko akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Eksperts novērtē lifta drošību un, ja atklājas būtiski trūkumi, lifta darbību līdz to novēršanai aptur,» stāsta uzņēmuma Latvijas lifts – Šindlers servisa direktors Pāvels Jefimovs.
Zināšanai! Par to, ka lifts ir drošs lietošanai, liecina bīstamo iekārtu pārbaudes zīme. Tai lifta kabīnē jāatrodas redzamā vietā, gan informējot par to, kas konkrēti liftu pārbaudījis (institūcija, telefons vai adrese), gan arī norādot, kad jāveic nākamā pārbaude. Ja uzlīme liftā liecina par jau pagājušu datumu, tas nozīmē, ka pārbaude nav veikta, un par to ir jāziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas uzrauga, lai liftu drošības un tehniskās uzraudzības prasības tiktu ievērotas.
Avārijas izmeklē
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir izmeklējis četras liftu avārijas, kas notika 2015. un 2016. gadā. Tās visas atgadījās liftos, kam šahtas durvis jāatver mehāniski, – cilvēks tās pats atver un aizver. Šādi lifti joprojām sastopami pirms kara celtajās ēkās un slimnīcu liftos. Patērētāju tiesību aizsardzības centra Bīstamo iekārtu un metroloģiskās uzraudzības daļas vecākais eksperts Nilss Sproģis stāsta, ka negadījumi ir līdzīgi.
Citi lasa
«Visos gadījumos bija atvērušās šahtas durvis, bet lifta kabīnes nebija, un cilvēki iekrita šahtā»
«Visos gadījumos nebija kārtībā šahtas durvju slēgmehānismi, kam par iemeslu bija gan šo mehānismu nolietojums un patvaļīgas izmaiņas ražotāja konstrukcijā, gan tehnisko pārbaužu veicēju nepietiekama kompetence un lifta lietošanas noteikumu pārkāpumi.» Pēc šiem negadījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sāka pastiprināti kontrolēt un uzraudzīt liftus tieši ar mehāniski veramajām durvīm, lai šādi negadījumi turpmāk neatkārtotos. Bet kā ir ar pārējiem vecajiem liftiem?
«Lai nodrošinātu lifta un tā sastāvdaļu atbilstošu tehnisko stāvokli, par liftu atbildīgie speciālisti liftu tehniski pārbauda vidēji reizi mēnesī, un tas ir labi,»
norāda Nilss Sproģis.
Rezerves daļu vairs nav
«Vidēji visiem liftiem ekspluatācijas laiks ir 25 gadi,» stāsta Pāvels Jefimovs. «Arī tad, kad mēs pārdodam savas Schindler iekārtas, rūpnīca rezerves daļas tām garantē tikai 25 gadus, un pēc tam tās vairs neražo. Tālāk var runāt tikai par lifta modernizāciju, kas lifta remontu, protams, sadārdzina.
Padomju laika liftiem savulaik noteica 20 gadu garantiju, bet ražoja tā, it kā tie kalpotu visam mūžam, jo izmantots ir ļoti biezs metāls. Tomēr, ja lifts kalpo jau 40 gadu un vairāk, tas, protams, ir ļoti daudz – sastāvdaļas nolietojas, un arī metāls nogurst. Pārsvarā visi šie lifti ir ražoti Baltkrievijā, Mogiļevas rūpnīcā, un rezerves daļas no Baltkrievijas uz Eiropas Savienību importēt vairs nedrīkst. Līdz ar to šos liftus neviens vairs neatjauno tādus, kādi tie bijuši.
Ja, piemēram, ir nolietojies celšanas mehānisms, jo rāmis, kas veido lifta kabīnei pretsvaru, ir izrūsējis, inženieriem vispirms ir jāaprēķina lifta parametri, lai būtu droši, ka vietā tiks uzstādīts tāds, kāds konkrētajam liftam pēc konstrukcijas ir nepieciešams. Diemžēl dzirdēti gadījumi, kad, veicot lifta modernizāciju, tiek kaut kas mainīts konstrukcijā, bet netiek ņemti vērā iepriekšējie dati. Piemēram, tiek palielināts kabīnes svars, kas pretsvara rāmim ir par smagu, un pēc laika liftam nepieciešams atkal jauns remonts.»
Remontēt, modernizēt vai mainīt
Lai nodrošinātu drošu lifta ekspluatāciju, ir trīs risinājumi: liftu remontēt, modernizēt vai nomainīt pret jaunu.
Jo vecāks ir lifts, jo biežāk nepieciešams to pārbaudīt, apkopt un remontēt. Lielākā problēma – apkopes un remonts sadārdzina lifta ekspluatāciju.
Lifta modernizācija nepieciešama gadījumos, kad jāmaina lifta celšanas mehānisms, ātruma ierobežotājsistēma vai vadības stacija. Piemēram, ja izdilis reduktors, mainīt tikai to nav lietderīgi, – pret jaunu tiek mainīts viss lifta celšanas mehānisms, kas tad arī nozīmē modernizāciju.
Veco liftu var nomainīt pret jaunu. Ļoti reti daudzdzīvokļu mājās tas tiek darīts, piemēram, tikai tāpēc, ka iedzīvotāji vēlas uzlabot braukšanas komfortu. Visbiežāk tas tomēr notiek tad, kad veco liftu vairs nedrīkst ekspluatēt.
Lai mājā ierīkotu jaunu liftu, dzīvokļu īpašnieki var vērsties pie tā paša uzņēmuma, kas jau liftu apkalpo, vai izsludināt iepirkumu konkursu un izvēlēties labāko lifta piedāvājumu. Pilnīgi jauna lifta ierīkošana vidēji maksā, sākot no 25 000 eiro. Pārsvarā tomēr tiek veikta lifta modernizācija, piemēram, jauns celšanas mehānisms izmaksā, sākot no 8000 eiro, jauna vadības stacija – no 13 000 eiro.
Ja dzīvokļu īpašniekiem nav iespējas liftu salabot, modernizēt vai nomainīt, tad lifts var stāvēt izslēgts. Ja lifts nedarbojas valsts vai pašvaldības īpašumā, tad gan var prasīt liftu salabot.
Zināšanai! Lifts ir dzīvokļu īpašnieku kopīgs īpašums, un, lai nolemtu to mainīt, par to ir jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku (50% + 1) un pašiem jārisina arī finansēšanas jautājums. Nereti mājai nav pat tik liela finanšu līdzekļu uzkrājuma, lai liftu remontētu.
6 svarīgi jautājumi
Ko darīt, ja gadās iesprūst liftā?
Lifta kabīnē obligāti jābūt izvietotiem lifta lietošanas noteikumiem, un tos vajadzētu ievērot. Lai gan lifti mēdz būt dažādi, pārsvarā loģika ir viena – ja lifts neiet, jāzvana avārijas dienestam, jānosauc adrese un jāgaida. Neko citu darīt nevajag. Mēģinot atvērt lifta durvis, cenšoties izkļūt ārā paša spēkiem, cilvēks, pirmkārt, apdraud pats savu drošību. Otrkārt, kad atbrauks apkalpojošais personāls, lai cilvēku no lifta kabīnes izlaistu, būs grūtāk to izdarīt, jo lifts vairs neļaus veikt evakuācijas algoritmu.
«Nesen bija gadījums, kad cilvēks, kurš bija iesprūdis liftā, izlauza ne tikai lifta durvis, bet izsita arī šahtas sienu. Tiesa, viņš bija diezgan būdīgs un alkohola reibumā.»
«Tā kā lifts bija iesprūdis starp stāviem, viņš tik un tā nevarēja izlīst ārā, un arī evakuēt viņu parastajā kārtībā vairs nebija iespējams, – ierasto 15 minūšu vietā avārijas dienesta puiši ar šo liftu nocīnījās stundu, jo cilvēks bija pārrāvis arī lifta drošības ķēdi,» stāsta Pāvels Jefimovs. Glābšanas dienests notikuma vietā parasti ierodas pusstundas laikā.
Kā no lifta kabīnes izsaukt avārijas dienestu?
Ja cilvēks iesprūdis padomju laika liftā, kur kabīnē ir tikai zvana poga, kas vienkārši zvana – jāspiež tā un jācer, ka kāds kaimiņš tomēr izdzirdēs un izsauks avārijas dienestu. Ja līdzi ir mobilais telefons, noteikti jāzvana avārijas dienestam – tālruņa numurs atrodams lifta kabīnē.
Jaunākos liftos, uzspiežot zvanu, pats lifts kļūst par tādu kā mobilo telefonu – tas savieno ar avārijas dienestu. Tomēr nereti pats lifts gan ir aprīkots ar abpusējās sarunas ierīci, taču ēkā nav ierīkotas komunikācijas savienojuma izveidei ar glābšanas dienestu. Šādā situācijā cilvēkam visos veidos jācenšas sev pievērst uzmanību, skaļi saucot pēc palīdzības.
Ko darīt, ja lifts atver durvis, atrodoties starp stāviem?
Nereti kāda iemesla dēļ lifts mēdz ne tikai apstāties lifta šahtā, bet atvērt durvis, piemēram, esot starp stāviem, nevis vajadzīgajā stāvā. Cilvēks brauc augšā lejā un nekur nevar izkāpt. Arī šādos gadījumos jāsauc glābšanas dienests. Nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt no lifta izkļūt. Tas ir bīstami!
Vai var būt tā, ka lifts daudzstāvu mājā biežāk nedarbojas nekā darbojas?
Ja lifts bieži nestrādā, acīmredzot tam pastāvīgi ir kāda problēma. Piemēram, ja katru dienu notiek īssavienojums vai ir traucēta motora, reduktoru vai vinču darbība, drošības apsvērumu dēļ lifts tiek atslēgts. Dažreiz ir situācijas, kad uzņēmums, kas liftu apsaimnieko, nevar atrast īsto vainu. Vai arī zina iemeslu, ir pat sagatavots remonta vai modernizācijas piedāvājums, bet naudas trūkuma dēļ tas netiek apstiprināts. Arī tad lifts vienkārši stāv atslēgts. Vēl pirms kāda laika liftus, piemēram, ļoti bojāja krāsainā metāla zagļi – viņi uzlauza lifta telpas un zaga spoles no lifta bremzēm.
Nereti lifts brauc nevienmērīgi, krakšķ un brakšķ. Vai tādu ir droši izmantot?
Te ir runa tikai par braukšanas komfortu, un tas nenosaka, vai lifts ir drošs. «Ja padomju laikā celtnieks ir šķībi sametinājis lifta vadsliedes, braucot lifta kabīne kratās, un tur neko nevar darīt. Vai tas ir bīstami? Nē, nav. Vienkārši ir nepatīkama sajūta,» saka Pāvels Jefimovs.
«Tāpat, braucot vecajos liftos, ir dzirdami specifiski krakšķi un sitieni. Vai tas ir bīstami? Nē, tāda vienkārši ir lifta konstrukcija.»
«Šahtas informācija izbūvēta ar ruļļu palīdzību, un braucot lifts šos ruļļus pārslēdz un tādējādi zina, kurā stāvā atrodas. Tehnoloģijas ir attīstījušās, un tagad vairs nekādu sitienu braukšanas laikā nav. Vēl vecajiem liftiem ir tāda konstrukcijas īpatnība, ka tie kustību sāk ar tādu kā uzrāvienu un pabeidz ar spēju apstāšanos, turpretim jaunajiem liftiem gaita ir līgana.
Savukārt, ja drošs nav kāds no lifta drošības komponentiem, to sajust braucot nav iespējams. Tāpēc jau tiek veiktas regulāras lifta apkopes.»
Ko darīt, ja, kāpjot liftā vai no tā izkāpjot, lifta šahtā iekrīt dzīvokļa atslēgas?
Jāzvana glābšanas dienestam, jānosauc mājas adrese, jāizstāsta notikušais un jāatstāj savs telefona numurs. Tiks atsūtīts lifta mehāniķis, kas atslēgas no šahtas izvilks un vai nu atdos cilvēkam personīgi rokās, vai arī iemetīs viņa pastkastītē.
