Una Ulme par smago kopdzīves periodu: Atgriezās distonija, viss tas izmisums

Gaitis teic, ka tuvinieka un arī ģimenes mīluļu aiziešana no šīs pasaules ir trieciens, viņš to sauc par emocionālu bedri. Pāris tuvāk pieskārās atvadām no ģimenes mīluļiem, kas, kā abi teic, bijis viens no smagākajiem posmiem kopdzīvē.

«Tie ir bijuši emocionālākie brīži. Tu vari mēģināt iztaisīties ar cietu seju, bet neiespējami,» teic Gaitis. Viņu papildina Una: «Viens ir tas, ka kaķītis aiziet aiz vecuma. Tad tu vēl saproti, bet mums bija viens tāds traks gadījums, kas priekš manis bija tāds traumatisks gadījums. Viņam bija tikai gadiņš.»

Vaicāti, kādi ir viens otram tad, kad ir grūti, abi vienbalsīgi teic, ka ir klātesoši un atbalstoši. «Lieli prieki un lielas skumjas vieno cilvēkus,» tā Gaitis.

Arī Una dalījās pārdomās, kas, viņasprāt, bijis viens no smagākajiem notikumiem pāra kopdzīves laikā. Viņa atsauca atmiņā pandēmijas laiku, kad Gaitis varēja zaudēt biznesu, kurā darbojās viņi abi. Šis posms parādījis, ka var pienākt arī brīdis, kad neko ietekmēt nevar. Abi jutušies bezpalīdzīgi radušās situācijas dēļ.

«Atgriezās distonija, viss tas izmisums, tajā pašā laikā tu saproti, ka tev ir jābūt milzīgiem resursiem, lai izrullētu šo. Tu nevari ļauties žēlošanai. Mēs kopīgi to visu izrullējām.» Abi atzīst, ka, neskatoties uz grūtībām, ar kurām nācās saskarties, tas tomēr abus satuvināja vēl vairāk. «Trakākais ir neziņa, jo tu jau nezini, kas būs rīt,» teic Una.