Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
Vietējiem sava versija par ugunsnelaimi
«Dūjās notikusi nelaime – nodega mūsu rehabilitācijas centra atpūtas un atjaunotnes vieta – Dūju pirts. Esam izmisuši un stipri satraukti! Vēl nevaram atgūties no bezpalīdzības sajūtas un skumjā skata, kas pavērās pēc ugunsgrēka. Aicinu un lūdzu visus Mārtiņa fonda draugus mums palīdzēt atjaunot nodegušo ēku. Būsim bezgala pateicīgi par jebkuru atbalstu,» 26. aprīlī, dienu pēc ugunsnelaimes, kur bojāta dūmvada dēļ izdega pirts telpa, starpstāvu pārsegums un jumts 130 kvadrātmetru platībā, sociālajos tīklos aicināja Mārtiņa fonda valdes priekšsēdētāja Elita Keiša.
Kalna pagasta iedzīvotāji, lūdzot neminēt viņu vārdus, PDz pavēstīja – tas, kas šobrīd notiek ap ugunsnelaimi rehabilitācijas centra Dūjas pirtī, esot faktu sagrozīšana, un Mārtiņa fonda, kas radīts, lai palīdzētu ar onkohematoloģiskajām slimībām sirgstošu bērnu rehabilitācijai, cēlā vārda nomelnošana.
Citi lasa
«Mārtiņa fonda valdes priekšsēdētāja sociālajos tīklos tagad vāc ziedojumus, un televīzijā bija sižets, kurā Elita Keiša stāsta blēņas, kā viņa nu kurinājusi pirts krāsni, lai iesildītu telpas, un nav pamanījusi, kā pirts aizdegusies. Kad ieraudzījusi, pirts jau bijusi liesmās. Taču ne jau viņa bija tā, kas kūra pirti.
Tur atbrauca divi baņģugāniem līdzīgi tipi, kas bija paredzējuši ārkārtējās situācijas laikā, neievērojot noteikumus par pulcēšanās aizliegumu, padraiskoties ar dāmām,» PDz vēstīja kāds vietējais iedzīvotājs un piebilda – tikko pirts aizdegusies, aizdomīgie viesi ātri pametuši notikuma vietu, pat nepūloties kaut ko dzēst. Pamanījis nelaimi, cīnīties ar uguni steidzis vien kaimiņš, un arī ugunsdzēsējus ne jau pati saimniece esot saukusi.
Vietējais iedzīvotājs teic, ka pēdējā laikā esot panīcis Mārtiņa fonda psiholoģiskās rehabilitācijas centrs Dūjas, kas atvērts pirms 10 gadiem un kur savulaik rīkotas nometnes slimiem bērniem, liels atbalstītājs bijis fonda patrons šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un uz pasākumiem braukusi tā laika pirmā lēdija Iveta Vējone. Nometnes esot retums, centra teritorijā laipas sabrukušas, un pirts, kas atrodas skaistā vietā, bieži tiekot atvēlēta izklaidēm.
Saziedots tikai konteineram
Elita Keiša sarunā ar PDz atzina – kad ievietojusi lūgumu pēc palīdzības, cilvēki esot bijuši atsaucīgi. «Lielākoties saņēmu uzmundrinājuma vārdus, mazliet arī naudiņu ieskaitīja. Zemessargi bija ieradušies, palīdzēja novākt krāsmatas, un ziedojumi aizgāja par konteineri. Ziedotāji pēdējos gados ir kļuvuši diezgan kūtri. To spriežu pēc tā, kā ziedoja agrāk un tagad.
Kad atklājām Dūjas, gada laikā saziedoja ap 30 tūkstoši, bet pēdējos gados ziedojumi sarukuši aptuveni sešas reizes. Tāpēc pēdējā laikā arī krietni retāk rehabilitācijas centrā notiek nometnes. Agrāk tās bija bērniem, pieaugušajiem un senioriem un notika visu gadu, bet tagad pēdējā bija vien ap gadumiju.
Šogad vēl neviena nav bijusi, un krīzes laikā arī nedrīkstam darboties. Ir iecerētas šogad dažas nometnes, bet vai vīrusa dēļ notiks, nezinu…
Naudu pārsvarā sagādājam ar projektiem, palīdz pašvaldība un mūsu uzticamākie draugi. Vajadzību centram netrūkst, piemēram, pa šiem gadiem taciņu dēļi ir sapuvuši. Viss jau ar laiku nolietojas. Māja jāuztur kārtībā,» skaidroja Elita.
Nelabvēļi uzdarbojas jau 10 gadu
Saistībā ar notikušo ugunsnelaimi sieviete atzīst, ka pirts diemžēl nebija apdrošināta.
«Cerams, ka cilvēki vēl palīdzēs, varbūt saziedos materiālus. Mēģināsim lēnā garā atjaunot,» tā Elita. Viņa noliedza, ka pirti būtu kurinājis kāds cits, nevis viņa. Ugunsdzēsējiem zvanījusi pati, un runas, ka pirtī notikusi ballīte, arī esot aplamas.
«Kā vispār to varēja iznomāt cilvēkiem, ja tajā laikā vīrusa dēļ pulcēšanās vispār bija aizliegta? Zinu, ka vietējo vidū man nelabvēļu pietiek.
Aiz muguras runā daudz ko. Ka te mums bariem piedzēruši cilvēku izklaidējas un ko tik vēl ne.
Pastāvīgi ar šādiem apmelojumiem sadzīvot ir grūti. Sāpīgi, ka mūs tagad šitā apspļauda. Jau desmit gadu te ir rehabilitācijas centrs, bet pa šiem gadiem neviens tā arī nav pie manis atnācis un sejā pateicis, kāpēc nepatīku. Varbūt vienkārši kāds mani grib izdzīvot no šejienes, jo šī vieta tiešām ir skaista. Es to nepieļaušu, jo centrā esmu ieguldījusi daudz mīlestības.
Kopā ar brīvprātīgajiem esmu to izlolojusi un izveidojusi par vietu, kur sirdzējiem prieks ierasties,» uzsvēra Keiša.
