Izejot no dzīvokļa, kāpņu telpā paveras gaužām bēdīgs skats – ar zariem piekrauta kaste, krēsli, skaidu plāksnes, plastmasas bļodas un daudz kas cits ir sakrauts uz trepēm.
«Paskaties, nu, pēc kā tas izskatās?» sašutis ir Uģis.
Tajā pat laikā sieva Linda norāda uz kādu spilvenu, kas mētājas uz zemes, kuru, kā izrādās, tur atstājis pats Uģis. «Bet es negribu viņu mest ārā, tas ir smuks spilvens. Es viņu tomēr par naudu pirku,» stāsta Latvijā populārākais krišnaīts.
«Es laikam esmu vācējs. Es nevaru saprast, vai kļūstot vecākam, kļūsti par lielāku vācēju, bet ar mani ir kaut kā tā,» pārdomās dalās Uģis Kuģis.
Tiek cilāta arī kāda sega, kurai esot iemetušās kodes, un kura nu atrodas kāpņu telpas noliktavā, nevis tiek izmesta. Apskatot segu tuvāk, Uģis atrod pat kožu kūniņas.
«Šo liksim istabā uz gultas!» paziņo Uģis.
«Mēs šajā dzīvoklī esam gandrīz piecus gadus, un mums ir bijušas visas iespējamās dzīvās radības – peles, tarakāni, pārtikas kodes, tagad arī apģērba kodes. Nu labi, vismaz žurkas nav bijušas!» ar atvieglojumu stāsta Linda.