Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mums jau darba pilnas rokas ir ar diviem,» saka Linda. Uģis Kuģis gan domā – kur divi ir, tur trešais nav liekas, bet Lindai arī uz to ir kas iebilstams: «Tev jau viegli teikt. Tu jau viņus nedzemdē, nenēsā deviņus mēnešus.»
Uģis Kuģis piekrīt, ka tas būs vienīgi Lindas lēmums, un viņš to respektēs, tomēr pavisam cerības vēl neatmet. Linda novērtē vīra sapratni: «Protams, es ļoti, ļoti cienu un ļoti priecājos par to, ka Uģis ir tik ļoti saprotošs un pretimnākošs un tā tālāk. Ka viņš neko negrib uzspiest – ja es nevēlos, tad viņš piekrīt, un viss būs forši un labi. Tas man ļoti patīk, jo tas nozīmē, ka mēs varam visādas tēmas, jautājumus, problēmas viegli atrisināt.»
«Es mīlu, es ļoti mīlu savus bērnus, nepārproti mani,» turpina Linda, «es esmu priecīga, esmu pateicīga par šo pieredzi, par visām labajām, sliktajām dienām, grūtajiem brīžiem, skaistajiem brīžiem, bet zini kā – ir tāda iekšēja sajūta, ka jā – divi ir ļoti labi, ir optimāli.»
Uģis gan vēl pārbauda, vai tas ir sievas gala lēmums un mēģina viņu iedrošināt: «Pateici – viss, bērnu mums vairs nebūs? Esi gatava samierināties ar diviem dēliem savā dzīvē? Vīrietis sāk saprast sievietes tikai tad, kad viņam piedzimst meitiņa.»
Uģis ir gatavs samierināties ar Lindas lēmumu, tomēr, viltīgi smaidot, nosaka: «Bet… nekas jau nav ierakstīts zvaigznēs…»
