«Man šķiet, pats grūtākais ir taisīt tusiņus, kad ir gavēnis, kad nevar ēst graudaugus. Tās ir šausmas! Mums parasti ir tāds joks – tiklīdz ir gavēnis, tā mums ir lielais mielasts. Nezinu, kāpēc mums tā sanāk, bet ne vienmēr tā ir. Brīžiem mēs ēdam ļoti askētiski, piemēram, tikai griķus ar ūdeni un viss.»
Prātojot, no cik gadiem bērniem krišnaītu ticībā jāsāk gavēt, atnākušie draugi Uģim izstāsta, ka bērni gavē no 7 gadu vecuma.
Sarunas laikā Uģis uzzina, ka draugu ģimenēs ir tā, ka dienās, kad vecāki neēd, bērni ietekmējas no vecākiem un arī atsakās no ēdiena.
«Es pilnībā nesatraucos par to, ka Tamalam 7 gadu vecumā būs jāsāk ievērot gavēnis. Pat ja viņš nedabūs graudaugus, viņš tāpat ēdīs to, ko mamma būs uztaisījusi. Bet ja viņš izdomās, ka grib pagavēt tikai ar ūdeni, es būšu tikai par!»