Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vairāk nekā 1500 lappusēs viņa dalījusies gan ar aizraujošiem stāstiem par laiku, kad kopā ar mīļoto vīrieti mūziķi Rolandu Balodi-Ūdri baudījusi bohēmu un apceļojusi pasauli, gan ar skarbām un sāpīgām epizodēm pēc liktenīgās avārijas 2016. gada janvārī. Pēc šīs nelaimes viņas dzīve mainījās uz visiem laikiem. Septiņi gadi nemitīgas cīņas par to, lai izdzīvotu, dzīvotu un – nepazaudētu sevi. Viņa ne reizi vien nolikusi malā savas vajadzības, vēlmes un emocijas. Grāmatā tās ir izlauzušās, un tā ir arī sava veida izlaušanās pašai Ilonai – stiprai, radošai un ļoti piepildītai personībai.
«Šis darbs ir mana radošā izpausme, un pašlaik pat nezinu, kā pati jūtos. Man nav būtiski kaut kā definēt sevi. Esmu uzrakstījusi otru grāmatu, un priecājos, ja kādam tā patīk,» teic Ilona.
Grāmatā aptverts 10 gadu periods no viņas dzīves. Ideja par to radās jau pirms 11 gadiem, kad iznāca Ilonas debijas romāns «Rīga-Pekina». Toreiz viņa nevarēja iedomāties, ka rakstīšana būs tik ilga un ka līdzās laimīgu klejotāju piezīmēm būs arī tik drūma sadzīve. «Šis darbs daļēji ir arī mana dienasgrāmata. Rakstot ļāvos iekšējām izjūtām, spēlējos ar tagadnes un pagātnes formu. Galvenais bija labs stāsts, bet to, ka tas izvērtīsies šāds, es, protams, nezināju,» saka viņa.
Citi lasa
Ilonas grāmatā ir sāpīga nodaļa «Smaganes murgs». Tajā viņa apraksta Ūdrīša sānsoli, un segvārds Smagane dots sievietei, ar kuru tas noticis. Tā bijusi dāma, ar kuru Ūdrītis bija plānojis piedalīties Eirovīzijā. «Mēs arī bijām nolēmuši šķirties. Biju pārliecināta, ka nespēšu ar viņu vairs būt kopā. Nevarēju nekur rast mierinājumu.
Es psihoju un ārdījos, bet ārdīšanās nenotika ierastajā niknuma formā. Par visu vairāk man gribējās, lai Ūdrim sāpētu tāpat kā man,» atklāta ir Ilona.
Sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» viņa atzīst – rakstīšana par šo notikumu palīdzējusi analizēt un saprast pašai sevi. «Man bija svarīgi aprakstīt šos sāpīgos mirkļus, es sekoju savai iekšējai izjūtai. Ne vienmēr bija patīkami atkal ienirt šajās atmiņās, tomēr kaut kāds iekšējais dzinulis spieda to izlikt uz papīra,» teic viņa.
Vairāk lasi žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
