Faraons Tutanhamons dzimis apmēram 1342. gadus p.m.ē. Senajā Ēģiptē. VIņš pārstāv senās Ēģiptes valdnieku 18. dinastiju un dzīvojis laikā, ko Ēģiptes vēsturē pazīst kā Jauno karalisti. Tutanhamons par faraonu kļuva deviņu gadu vecumā un paspēja valdīt vien aptuveni desmit gadus, līdz mira neskaidros apstākļos. Līdz ar Tutanhamona došanos aizsaulē, pārtūka izcilām personībām bagātās 18.dinastijas turpinājums.
Senie ēģiptieši savus faraonus pielīdzināja dieviem, tāpēc pēc nāves tie tika ļoti rūpīgi mumificēti un apglabāti atsevišķās krāšņās kapenēs līdzās dažādiem dārgumiem, lai apglabātais valdnieks pēcnāves dzīvē nebūtu nabags.
19. gadsimtā arheologi bieži devās uz Ēģipti, lai meklētu faraonu kapenes. Tas nereti vainagojās ar panākumiem, tomēr daudzas no tām jau bija izlaupītas. Kad 1907. gadā Ēģiptē ieradās arheologs Hovards Kārters (Howard Carter), viņš bija pārliecināts, ka tur atrodas vēl vienas neatklātas kapenes, kurās guļ toreiz maz zināmā valdnieka Tutanhamona mūmija. Arheologa meklējumus finansiāli atbalstīja lords Džordžs Herberts Kārnarvons (George Herbert, 5th Earl of Carnarvon). Teju pēc desmit gadus ilgiem meklējumiem, 1922. gada 26. novembrī Kārters atrada Tutanhamona kapenes, bet nākamā gada 16.februārī tika atvērts pēdējais – ceturtais kapeņu kambaris.
Kanāls National Geographic ir apkopojis dažus no svarīgākajiem faktiem par faraona Tutanhamona dzīvi.