Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veikalu plauktos Lias Guļevskas sastādītā grāmata «Raimonds Pauls – skanošs un klātesošs» nonāca pirms divām nedēļām, un līdz tās atvēršanas svētkiem 12. oktobrī jau bija kļuvusi par deficītu.
Pauls, saņēmis nu jau par retumu kļuvušās grāmatas eksemplāru un apskatījis tās vāku, ar sev raksturīgo humoru sacīja:
«Vajadzēja bildi, kur esmu jaunāks!»
«Grāmatā savas pārdomas pauž cilvēki no tautas. Kā māk, tā arī izsaka, un tas ir pat ļoti labi, jo nav samāksloti,» žurnālam «Privātā Dzīve» atzina Pauls un piebilda – paši aizkustinošākie un sirsnīgākie ir tie koncerti, kuros viņš satiekas ar vienkāršajiem ļaudīm. Viesojoties Latvijas novados, viņš joprojām jūtot lielu klausītāju mīlestību. «Man ir svarīgi, kā cilvēki joprojām izturas pret mani koncertos. Viņi var arī mierīgi izsvilpt un mest ar tomātiem, bet nē – man, paldies Dievam, ir laimējies.»
Lai gan šķiet – par Paulu taču zinām tik daudz, viņam ir gan savi neatklātie noslēpumi, gan arī mazāk zināmi un piemirsti fakti par viņa dzīvi un personību. Arī tas, ka Maestro otrs vārds ir Ojārs. «Es esmu dzimis pirms kara, un tajā laikā tika doti divi vārdi. Padomju laikā man to otru vārdu noņēma, vispār nelietoja. Vienmēr ar smaidu atceros stāstu, kā mamma nemaz negribēja, lai mani sauktu par Ojāru. Tāpēc, ka visiem lauku buļļiem bija tāds vārds – Ojārs! Mamma bija lauku sieviete, un to lietu uzlūkoja šādā veidā,» smej Pauls.
Jauns fakts stāstā par Maestro ir tas, ka pērn Pils iela Grobiņā pārdēvēta par Paula ielu. «Biju ar mieru tikai ar nosacījumu, ka uz tās ielas atradīsies prieka nams. Bet tas netika izdarīts,» joko Maestro.
Citas interesantas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
