Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Protams, man ir svarīgi labi izskatīties. Šobrīd es nejūtos savā ērtākajā ķermeņa kompozīcijā, un tas ir darbs, kas jādara, lai savā ķermenī varētu justies ērti. Manis šobrīd ir par daudz!» paškritiska ir Katrīna.
Lai gan pašai sevi pieņemt nav bijis grūti nevienā dzīves posmā, Katrīna jau ļoti agri sastapusies ar atpazīstamības blakni – cilvēkiem ļoti patīk meklēt šķietamus trūkumus citos. «Kad, piedaloties Eirovīzijas konkursos un dažādos šovos, ko filmēja televīzija, kļuvu zināma plašākai sabiedrībai, internetā sekoja negācijas – ko tā resnā dara uz skatuves?… Tie komentāri sociālajos tīklos ir bijuši briesmīgi,» sarunā ar žurnālu Ievas Stāsti atceras viņa.
«Dievs man ir devis spēcīgu balsi, daba – lielas krūtis. Man ļoti patīk dziedāt, un uz skatuves ar savu miesu esmu tāpēc, ka man ir ko teikt un dot.
Nu, ko man atbildēt, ja kāds saka, ka esmu resna? Paldies, labs novērojums!,» smejas Dimanta.
«Un ir situācijas, kad cilvēki nāk klāt un saka: «Tu nemaz neesi tik resna!… Televizorā izskaties resnāka…» Cilvēks īstenībā ir gribējis izteikt komplimentu, bet doma, ietērpta šādos vārdos, nav tā jaukākā. Var taču pateikt: «O, tu labi izskaties!» Es pasmejos. Protams, reizēm arī pārdzīvoju, bet izvērtēju, kuru cilvēku viedoklis man ir svarīgs. Mans treneris saka: «Tev viss ir kārtībā! Strādā tikai!» Un es strādāju,» saka dziedātāja.
«Man ļoti patīk sportot. Man ir savs treneris, šobrīd pēc kājas operācijas nedrīkstu fizisku slodzi, bet pamazām atgriežos fitnesa zālē.
Pirms sāku sportot, man likās, ka sporta zālē visi uz mani skatīsies.
Neko nevarēšu izdarīt. Īstenībā neviens uz citiem neskatās. Visi domā par to, ko paši dara. Tas ir tik forši, kad sporta zālē korpulentas dāmas skrien pa veloceliņu, vingro. Redzu, ka viņām tas patīk un dara prieku, un man ir tieši tāpat,» atzīstas viņa.
«Uz skatuves esmu kustīga, ļoti daudz lēkāju, un tam vajag treniņu. Kustība dod man tonusu. Viss, ko es daru, ir man. Manas zaļās acis tad mirdz. Īpaši nedomāju par to, kā es izskatos, bet atgādinu sev, ka piedomāt pie tā, ko runāju, gan vajadzētu,» žurnālam Ievas Stāsti saka Dimanta.
