Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Troņus satricinoša savienība
Barbara Radvilaite (Barbora Radvilaitė), ietekmīgās Radvilu dzimtas pēctece, tika apbrīnota sava skaistuma dēļ – 16. gadsimtā viņu uzskatīja par vienu no visskaistākajām sievietēm Eiropā. Viņas sirds piederēja Sigismundam Augustam (Žygimantas Augustas) – Lietuvas dižkunigaitim un Polijas karalim, kurš, spītējot visiem šķēršļiem, slepeni ar viņu apprecējās. Kad pasaule par to uzzināja, tas satricināja valdnieku galmus, jo pēc to laiku paražām valdniekam nebija ļauts precēt sievieti, kas nenāca no karaliskas ģimenes.
Tomēr viņu laimei nebija lemts ilgs mūžs – Sigismunda māte, spēcīgā un ambiciozā karaliene Bona Sforca (Bona Sforza), bija kategoriski pret šo savienību, baidīdamās par Radvilu dzimtas ietekmi, un darīja visu iespējamo, lai abus šķirtu. Polijas un Lietuvas valdošā elite šo laulību uzskatīja par politisku apdraudējumu. Neskatoties uz to, Barbara tika kronēta par Polijas karalieni, bet tikai nepilnu pusgadu vēlāk viņa pēkšņi saslima un mira vien 30 gadu vecumā. Pēc zinātnieku aplēsēm, Radzivila varēja sasirgt ar vēzi. Taču otra Radzivilas nāves versija ir, ka viņu noindēja Sigismunda Augusta māte Bona Sforca.
Sigismunds Augusts pēc Barbaras nāves nekad vairs neapprecējās, sērojot līdz pat savas dzīves beigām. Leģenda vēsta, ka Barbaras bēru gājienā no Krakovas uz Viļņu viņš gājis kājām, apliecinot savu neizmērojamo mīlestību. Tiek arī apgalvots, ka viņš bija tik satriekts par sievas zaudējumu, ka gandrīz katru mūža atlikušo dienu pavadījis, tērpjoties melnā.
Barbarai un Sigismundam pa pēdām
Stāsts par Barbaras un Sigismunda mīlestību joprojām ir nozīmīgs Viļņas kultūrā, un mūsdienās viņu vēsturiskā mīlasstāsta pēdās vecpilsētas ieliņas izstaigā ne tikai vietējie, bet arī ceļotāji. Gadu gaitā šī mīlestība ir iedvesmojusi teātra izrādes, dziesmas, literāros darbus un pat filmas. Abu aizliegtā mīlestība uzplauka Dižkunigaišu pilī, un leģenda vēsta, ka tajā atradusies slepena eja, kas savienoja valdnieka un Radvilu rezidences, ļaujot Sigismundam slepus satikt Barbaru. Šodien Lietuvas Dižkunigaitijas pilī skatītāju acīm pieejami divi īpaši mākslas darbi – Barbaras biste un Sigismunda Augusta portrets. Savukārt Viļņas katedrālē, kur Barbara guvusi mūžīgo mieru, nesen atklāti vēsturiski dārgumi – viņas apbedīšanas kronis, scepteris, gredzeni un citas monarha regālijas, kas Otrā pasaules kara sākumā tika paslēptas un tagad tiks restaurētas.
Mīlasstāsta piemiņa saglabājusies arī pilsētas kultūrtelpā – Viļņas vecpilsētā atrodas tēlnieka Vlada Vildžūna 1982. gadā veidotā Barbaras statuja un viņas vārdā nosaukta iela. Mīlestības tēma caurvij arī bohēmisko Viļņas vecpilsētas rajonu Užupi, kur ir veseli trīs tilti, kurus rotā jaunlaulāto izkārtas slēdzenes, bet Užupes Republikas konstitūcijā, kas tulkota vairāk nekā 25 valodās, rakstīts Ikkatram ir tiesības mīlēt – princips, par kuru savulaik cīnījās arī Barbara un Sigismunds.
Šo leģendāro mīlasstāstu šobrīd godina arī kultūras projekts Slepenā mīlestība, kurā audiogida ekskursijā tiek atdzīvināts abu liktenis. Ar Barbaras un Sigismunda romantisko stāstu projekta autore Jūlija Janus pirmo reizi sastapās bērnībā, kad valsts televīzijā vēroja dramatisku izrādi par viņu mīlestību. «Šis stāsts Lietuvā ir līdzvērtīgs Romeo un Džuljetas traģēdijai, kurā vienlaikus atklāta arī Viļņas gadsimtiem senā burvība. Mana vīzija ir sniegt iespēju ikvienam piedzīvot to mūsdienīgā veidā caur aizraujošām pieredzēm un īpaši izstrādātu Viļņas karti. Projekts ir izaudzis tālu pāri dizaina koncepta robežām – tas ir kļuvis par kopienu, kas vieno ražotājus, māksliniekus un profesionāļus, kurus iedvesmo viens mērķis – saglabāt dzīvu Viļņas vēsturisko un kultūras mantojumu,» stāsta Jūlija Janus.
