Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sapratu, kāds muļķis esmu bijis
«Vasarā dzima ideja – pamēģināt, kā tas ir – skriet kopā ar daudziem cilvēkiem. Nolēmu skriet pusmaratonu, jo man nepietika laika sagatavoties pilnam maratonam – 42 kilometriem,» stāsta Toms, kurš vēl nesen ar skriešanu bija uz jūs. Šim mērķim viņš izvēlējās Tallinu, un skrējiena laikā viņu atbalstīja ģimene. «Lai gan sākumā sieva īsti nesaprata, kādēļ tas man vajadzīgs, uzreiz paziņoja, ka labprāt dosies man līdzi. Tas bija forši. Priecājos, kā par mani fanoja arī abi mani puikas. Viņiem tas šķiet reāls panākums,» lepojas Grēviņš.
«Skriet nebija grūti. Līdz 17. kilometram es visu laiku kādu apdzinu, jo startā nostājos pašās beigās. Es gan nedzinos pēc rezultāta.
Man šķita, ka būtu forši 21 kilometru noskriet ātrāk nekā divās stundās.
Tas man arī izdevās,» gandarīts ir viņš.
«Savā pirmajā skrējienā devos pirms pieciem mēnešiem, kolēģes pamudināts,» dīdžejs atceras. «Katru rītu Latvijas Radio 5 ēterā esam trīs – es, mūsu ziņu dāma Inese Pučeka un producents Uldis Ziediņš. Atšķirībā no manis un Ulda, kas ikdienā vairāk esam pie televizora sēdētāji, Inese ir sportiski aktīva. Viņa kāpj kalnos, un jau labu laiku mūs ar Uldi bakstīja, ka vajadzētu kopā paskriet. Uldis bija kategoriski pret, bet man šķita, ka tas varētu būt interesanti. Turklāt bija stulbi visu laiku atteikt kolēģei, kas mēģina mūs mazliet izkustināt.»
«Katru ziemu un pavasari apbraukājam Latvijas pilsētas, kurās skan Latvijas Radio 5, un reiz, kad bijām Ventspilī, es devos savā pirmajā skrējienā. Bija jauks vakars, kurā vispirms apmeklējām nelielu džeza koncertu. Kad pulkstenis jau rādīja desmit vakarā, Ineses mudināts, nolēmu pirms miega doties skrējienā gar jūru,» savu pirmo skrējienu atceras Toms. «Mani visvairāk izbrīnīja fakts, ka tovakar noskrējām sešus kilometrus. Pirmajai skriešanas reizei tas šķita daudz. Neatceros arī, ka pēc tam būtu juties slikti. »
«Tieši otrādi – radās vēlme izpētīt savas robežas – cik kilometru es varu noskriet?»
Tagad skriešana kļuvusi par Toma veselīgo ieradumu. «Skrienu kādas divas reizes nedēļā un ikreiz pievienoju pa vienam vai diviem kilometriem. Vēroju, ka uz to reaģē mans ķermenis. Nevienam kolēģim par savām aktivitātēm nestāstīju,» atklāj viņš.
«Nopietns pagrieziena punkts bija šā gada Rīgas maratons, kur parasti dīdžejoju. Maratona vadītājiem un dīdžejiem piešķir īpašu formas tērpu, un šogad man iedeva labākos skriešanas apavus, kādi vispār ir radīti amatieriem. Atklāju, ka ar tiem desmit kilometrus varu noskriet par četrām minūtēm ātrāk nekā parastajās botās,» stāsta dīdžejs. «Savu lomu nospēlēja arī vieta, kur ikdienā skrēju, – Mežaparks. Sapratu, cik liels muļķis līdz šim biju, jo jau piecus gadus dzīvoju netālu, bet neizmantoju iespēju skriet tik nenormāli skaistā vietā. Skriešana pa Mežaparku ir estētisks baudījums!» uzsver Toms.
