Politiķes Sandras Kalnietes iznāciens krāšņajā mētelī izraisīja ne mazāku diskusiju vētru kā savulaik viņas slavenā Kolorādo kleita. Vieni norādīja, ka mēteļa raksts līdzinās krievu suvenīriem, citi jokoja, ka deputāte ietinusies persiešu paklājā, vēl citi zināja teikt, ka līdzīgi ornamenti bijuši Senajā Kijivā. Daži pat steidza norādīt, ka slāviski raksti latvietei nepiedien.
Mēteļa īpašniece ir pārsteigta par sacelto ažiotāžu. «Mani izbrīna šie cilvēku komentāri, kas ir ļoti tālu no īstenības.
Šajā audumā nav nekā krieviska vai ukrainiska,
izņemot to, ka arī ukraiņu tautastērpos saglabājusies vissenākā ornamenta ģeometriskā struktūra, ko nosaka auduma krusteniskais diegu raksturs. Vēlāk, attīstoties ziedu rakstiem, tie tika absorbēti tautas mākslā,» PDz skaidro Kalniete, kura pēc izglītības ir mākslas zinātniece. Stāstot par savu mēteli, viņa teic – tas viņai bijis mugurā jau vairākas reizes.
«To šuvu pati no Javas salā batikota un apdrukāta kokvilnas auduma.
Uz tā redzami indonēziešiem raksturīgi ornamentālie liekumi, kuros ietverti pāvi un citi vietējie putni un ziedi. Pats mēteļa stils gan vairāk raksturīgs Ziemeļķīnai un Mongolijai,» norāda deputāte. «Mēteli stepēju ar roku, un tur iekšā ir plāna vatelīna kārta, kas krāsainiem pavedieniem un sīkiem dūrieniem piestrādāta pie kokvilnas virskārtas.» Sandrai krāšņo audumu iedevis vīrs Ansis Reingarts, kurš ir liels ceļotājs. «Būdams arhitekts, viņš novērtē skaistas, lokālas lietas, kuras redzot nespēj turēties pretī kārdinājumam tās iegādāties. Viņa krājumos ir dažādi eksotiski audumi,» stāsta Sandra.