Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Šovakar uz konkursa Supernova skatuves The Ludvig kopā ar folkdziedātājām Annu, Katrīnu un Lieni izpildīs dziesmu Līgo, kurā apvienots pasaules deju mūzikas skanējums ar latviešu folkmūziku. Mūziķi tic, ka tieši šis negaidītais žanru apvienojums spēs nodrošināt viņu nonākšanu uz Eirovīzijas lielās skatuves Šveicē. Šī arī būs gandioza Ludviga atgriešanās Latvijas mūzikā, jo pēc tēva traģiskās nāves viņš ilgstoši cīnījies ar atkarībām.
Latvijas lepnums un Supernova
Pirmo reizi Jēkaba Ludviga Kalmaņa vārdu televīzijā dzirdēja 2014. gada nogalē ceremonijā Latvijas lepnums. Puikam no Talsiem pasniedza balvu par varonību – viņš, pats būdams 7. klases skolēns, izglāba dīķī ielūzušu zēnu. Toreiz 13 gadus vecais Jēkabs intervijās stāstīja, ka mūzikas skolā apgūst trombonu un sapņo mācīties Rīgas Doma kora skolā. Pagāja trīs gadi, un viņš, jau būdams Rīgas Doma kora skolas audzēknis, ar skatuves vārdu The Ludvig kļuva par konkursa Supernova vēsturē jaunāko dalībnieku. 16 gadus vecā Jēkaba sacerētā kompozīcija I’m in Love with You daudzu sirdis aizkustināja tik ļoti, ka pietrūka pavisam mazliet, lai talantīgais jaunietis pārstāvētu Latviju Eirovīzijā. Jēkabs ieguva otro vietu, un tā laikā Latvija iepazina arī viņa draudzīgo, kuplo ģimeni – mammu Daci un tēti Dāvi, māsas Terēzi un Anastasiju, brāli Aleksandru.
Pēc Supernovas fināla bija pagājušas tikai divas dienas, kad ģimene piedzīvoja traģēdiju.
Jēkaba tēvs uzņēmējs Dāvis Kalmanis gāja bojā autoavārijā. Viņam bija tikai 43 gadi…
Tā paša gada nogalē Jēkabs tēva piemiņai veltīja dziesmu The Stars Collide. Šķita – mūzika viņu izvedīs cauri uzvarām un smagiem zaudējumiem un puisis noteikti ierakstīs savu vārdu Latvijas šovbiznesā. Par viņa vokālajām dotībām atzinīgi izteicās Maestro Raimonds Pauls, un estrādes dīva Laima Vaikule Jēkabu uzaicināja piedalīties festivālā Laima Randezvous, Jēkabs iesildīja franču dziedātājas Imany koncertus Baltijas valstīs, un zēnam tika prognozēta spoža nākotne. Tomēr drīz vien par viņu vairs nekas netika dzirdēts.
Tēva nāve maina visu
Pēkšņais tēva zaudējums puiša dzīvē bija atstājis nedzēšamas pēdas. Tagad Jēkabs saka – viņš pārdzīvojis to, ka īsti nav spējis atrast savu unikālo skaņu, un, ja tētis vēl aizvien būtu blakus, viņš vieglāk būtu izgājis cauri šim šaubu posmam.
«Tēvs ar saviem vārdiem un darbiem mani būtu atbalstījis un palīdzējis. Vienlaikus jutu gan lielu triecienu, gan nepelnītu, sevišķi lielu brīvību.
Mana mamma ir tāda pati māksliniece kā es, bet tēvs bija pietiekami strikts. Pēc viņa aiziešanas bija sajūta, ka varu darīt pilnīgi jebko, justies kā mākslinieks. Sāku interesēties par to, kas notiek pēc nāves. Kaut kādā ziņā es beidzu baidīties no tās…» žurnālam Privātā Dzīve savulaik atklāja Jēkabs.
«Es vienmēr esmu juties nedaudz citādāks nekā citi. Reizēm iederējos sabiedrībā, taču bija reizes, kad neiederējos vispār. Man vienmēr bija attaisnojums sev – daru visu, ko man gribas tikai tāpēc, ka esmu mākslinieks.
Ģimenē mani arī uzskatīja par mākslinieku, kaut ko īpašu.
Dzīvojot ar šo domu, man nebijis bail pamēģināt visu, kas nāk man ceļā.»
Narkotikas un izslēgšana no skolas
Jēkabs atzīstas – notikumi pēc tēva nāves virknējušies tā, ka puisis aizrāvies ar apreibinošām vielām. «18 gadu vecumā es pazaudējos – daudz kam neapdomīgi teicu jā, to skaitā narkotikām,» žurnālistei neslēpj jauneklis. «Tās bija tabletes, kas rada mīlestības sajūtu, bet tajā pašā laikā to atņem. Zemapziņā jutu, ka tas ir labs veids, kā aizbēgt pašam no sevis. Tagad vairs tā nav, bet vienu laiku es no rītiem cēlos ar domu, kā varētu izbeigt šo realitāti.
Reizēm mierinājumu atradu mūzikā, bet tikpat daudz arī tajās vielās,»
turpina Jēkabs. «Taču šie pārdzīvojumi man arī deva iedvesmu.»
Tomēr bez sekām šis tumšais laiks nepalika. Atkarības dēļ Jēkabam nācies pārtraukt mācības Rīgas Doma kora skolā. «Tur es pirmo reizi uzsmēķēju marihuānu. Līdz tam man, kurš atbraucis no laukiem, šķita – narkotikas ir tikai Holivudas filmās. Taču Rīgā sapratu – johaidī, cik daudzi ir tādi paši bohēmisti kā es!» atceras mūziķis.
«Mana dzīve pēc aiziešanas no skolas krasi mainījās, un jau pēc pāris mēnešiem sapratu – tā tam vajadzēja notikt, mans laiks šajā skolā bija beidzies. Lai gan daudz vērtīga tur biju apguvis,» sacīja dziedātājs. «To, cik bija slikti, es saprotu tikai tagad, atskatoties atpakaļ,» atzīstas Jēkabs, «mani vairs nevarēja pazīt…»
Portāla Delfi sarunu šovā Par to pašu mūziķis atzinās, ka narkotiku lietošana kādā brīdī sākusi signalizēt par nopietnas mentālās saslimšanas tuvošanos. «Es savu prātu biju tā izcepinājis, ka tiešām vēl ilgu laiku nevarēju sajusties priecīgs.
Man likās, ka man ir šizofrēnija un, ka man no tā vajag tikt ārā,» atklāja dziedātājs.
Jaunietis apgalvo, ka tagad jūtas daudz labāk, un viņam nevajag palīglīdzekļus, lai pazustu citā pasaulē un rakstītu mūziku. «Pats ar to tiku galā, domās runājot ar tēvu. Varbūt kāds viņa spēks lika man kaut ko šajā dzīvē pamainīt. Ja tā nebūtu, es droši vien tagad nebūtu atsācis rakstīt mūziku,» tā Ludvigs.
