Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Spēlē slikto puisi seriālā
«Līdz ar atlaišanas epopeju jūtos kā pārdzimis, jo visas grūtības veido manu personību,» saka Kaspars. Pandēmijas laikā aktieri skāra atlaišana Dailes teātrī. Lēmums, kas pamatots ar nepietiekamu noslodzi, viņaprāt, ir netaisnīgs, un Zāle turpina cīnīties par savu taisnību. «Komunikācijas ar teātra vadību man nav, procesu kontrolē mans advokāts. Joprojām skaitos Dailes teātra aktieris un saņemu minimālo algu,» teic viņš. «Pirmajā brīdī biju apjucis, bet tagad jau kļūst interesanti. Nekad nebiju domājis, ka ar advokātu cīnīšos par savām tiesībām,» pasmaida viņš.
Tagad viņa radošā darbība griežas ap… ieslodzījuma vietām. Režisora Raimunda Baņoņa aicināts, Zāle filmējās seriālā Nemīlētie. Ainas ar viņa piedalīšanos tapušas Brasas cietumā, un jau augusta beigās uz TV ekrāniem nonāks pirmā sērija. Paralēli viņš vadīja aktiermeistarības kursus bijušajiem ieslodzītajiem.
«Biju ļoti gandarīts, ka šajā seriālā arī mans skolnieks Edijs no Svētā Lūkas atbalsta biedrības, kur pasniedzu bezmaksas aktiermeistarības kursus, piepildīja savu sapni par filmēšanos. Viņam tika loma masu skatos. Edijs arī palīdz veidot manu topošo izrādi. Tā es no skolotāja kļuvu par viņa skolnieku,» pasmaida Zāle.
Sadraudzējies ar bijušajiem ieslodzītajiem
Jaunā pieredze – darbs ar bijušajiem ieslodzītajiem – ir liels ieguvums arī pašam Zālem. Kaspars neslēpj – pieredze, ko var gūt no saviem audzēkņiem, ir unikāla.
Piemēram, audzēkņi aktierim iemācīja gatavot čefīru, un tas viņam lieti noderēja ainai seriālā.
«Tas ir vesels rituāls! Divas sērkociņu kastītes melnās tējas ieber metāla krūzē, aplej ar ūdeni un zem krūzes dedzina uguni, līdz tēja sāk burbuļot. Iegūto uzlējumu pārlej no krūzes krūzē. Faktiski tā ir stipra tēja, apdullināties no tās nevar. Līdzīgu es dzēru mundrumam Amatniecības vidusskolā diplomdarba taisīšanas laikā,» smejas viņš.
Šis laiks Kasparam raisījis daudz pārdomu. «Mēs uzburam sev iekšējos cietumus un dzīvojam konkrētā struktūrā, kur esam pakļauti noteikumiem. Man ir interesanti pētīt šo sabiedrību arī pandēmijas kontekstā,» saka Kaspars, kurš šobrīd iestudē pats savu izrādi Kurš apēda gulbi?. Tās pirmizrāde varētu būt pēc diviem gadiem, un tajā viņš sola nevis izcelt ciešanas, bet gan iedvesmu.«Man ir misijas apziņa – runāt par to, kā izkļūt no grūtām situācijām. Pats esmu gājis cauri ļoti tumšiem brīžiem,» viņš atzīstas.
«Ar varu un naudu apveltītie iebiedē cilvēkus.
Bailēs tu esi paralizēts, un ar tevi ir viegli manipulēt. Īpaši, ja esi izolēts.
Es gan neiestājos par anarhiju,» piebilst Kaspars.
Jau studiju laikā viņš gribēja uztaisīt izrādi par savu tēvu, kurš dienējis Ziemeļu flotē Kolas pussalā, jo arī tas ir stāsts par izolētību no tuviniekiem, skarbiem dabas un armijas apstākļiem. «Šis laiks viņam bija liels pārdzīvojums, un mājās viņš atgriezās pavisam cits. Es pētu, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nonāk ekstrēmos izolācijas apstākļos,» atklāj aktieris.
Izģērbjas Brasas cietumā
Tas, ka Zāle izģērbjas kameras priekšā, nav nekas jauns. Viņa kailfoto ik pa laikam parādās sociālajos tīklos, un Kaspars to skaidro kā māksliniecisku aktu.
«Par to man ar kolēģiem teātrī bijušas asas diskusijas. Viņi vaicāja: «Kādēļ tev to vajag?» Bet kāpēc ne? Vai kāds prasīja Mikelandželo, kādēļ viņš atveido kailus ķermeņus?
Mūsdienās mākslinieki veido aktus, kailas sievietes katru mēnesi bildējas vīriešu žurnālos, filmās regulāri ir erotiskas ainas – par to iebildumu nav.
Bet sociālajos tīklos izpratne par kailumu sanāk cita,» spriež viņš.
Aktieris uzsver – viņa kailfoto nav tīksmināšanās par savu ķermeni, bet gan diskusija ar tiem, kam interesē fotostāsti ar vēstījumu. «Man kā māksliniekam ir interesanti pētīt, kā cilvēki mūsdienās reaģē uz kailumu. Reti kurš pavaicā par manām bildēm, lai gan vienmēr esmu atvērts diskusijām. Nekā ļauna, perversa, pavirša vai prasta tajā, ko daru, nav. Visam ir savs mērķis un stāsts,» uzskata viņš.
Jūlijā tapusi Kaspara jaunākā kailfoto sērija Brasas cietumā. Kaspars skaidro – fotosesijā izmantojis vides un cilvēka mijiedarbību, un kailums simbolizē brīvību. «Atrasties kailam vietā, kur iepriekš bija stingrā režīma cietums, man bija pamatīga uzdrīkstēšanās. Tajā brīdī es jutu tādu kaifu! Mani bildēja kolēģis, un tā bija mirkļa māksla,» atceras aktieris.
