Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dokumentā norādīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona ir spējušas saglabāt salīdzinoši zemu un kontrolētu Covid-19 izplatību, kas piesardzīgā veidā ļauj mazināt ierobežojumus attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, sākot ar pārvadājumu atjaunošanu starp Baltijas valstīm.
Baltijas valstu premjerministri 6.maijā apņēmās no 15.maija atcelt ierobežojumus starp Baltijas valstīm. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu atjaunošanu un mazinātu Covid-19 krīzes radītos ierobežojumus personu pārrobežu kustībai, bet vienlaikus ierobežotu Covid-19 izplatības riskus, ir izstrādāts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministriju saprašanās memorands par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu dzelzceļa, gaisa, jūras un autotransportam un sadarbību šajā jomā Covid-19 krīzes laikā.
Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.
Lai nodrošinātu saprašanās memorandā minēto brīvu pārrobežu ceļošanu, memorands paredz konceptuālu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apņemšanos.
Valstis apņēmušās veicināt atbildīgo iestāžu sadarbību, veidojot jaunus vai izmantojot esošos saziņas kanālus. Tāpat valstis ir vienojušās nodrošināt koordinētu pieeju informācijas iegūšanai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem vai personām, kurām ir tiesības ierasties un uzturēties Baltijas valstīs, kuras ceļos starp Baltijas valstīm vai ieceļos tajās no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts ar starptautisku autotransporta, dzelzceļa, gaisa vai jūras pasažieru pārvadājumu.
Neatkarīgi no tā, vai personas ieceļotu Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, tām būs jāsniedz informācija par faktisko uzturēšanās vietu ierašanās valstī un jābūt izpratnei par ar Covid-19 ierobežošanu saistītajiem epidemioloģiskajiem pasākumiem, kas šīm personām jāievēro. Ierobežojumu vidū ir tā sauktās pašizolēšanās pienākums, sociālā distancēšanās un citi pasākumi, kas noteikti Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas normatīvajos aktos par ārkārtējo situāciju.
Latvijā ārkārtas situācija ir izsludināta līdz 9.jūnijam, Igaunijā – līdz 18.maijam, bet Lietuvā – līdz 31.maijam. ĀM uzsver, ka visās valstīs ir iespējama ārkārtas situācijas pagarināšana.
Baltijas valstis vienosies sekmēt konsultācijas par turpmākiem ierobežošanas pasākumiem vai to atcelšanu attiecībā uz robežu kontroles pasākumiem un apmainīties ar informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, tai skaita par gaisa, kuģu, dzelzceļa un autotransporta satiksmes ceļu atvēršanu, liecina ĀM sagatavotais ziņojums.
Informāciju no personām, kuras ierodas Latvijā no citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm, iegūs un apstrādās 12.marta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktajā apjomā sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanai.
Kā akcentēts informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā, ka saprašanās memoranda izpilde ir nozīmīga Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmīgas robežu kontroles nodrošināšanai, nosakot, kurām personām ir tiesības bez ierobežojumiem ieceļot kādā no kaimiņvalstīm, šķērsojot robežas, kā arī ievērojot konsekvenci ar esošo Latvijas normatīvajos aktos noteikto regulējumu, par atbildīgo institūciju jānosaka Valsts robežsardzi.
Saprašanās memorands starptautisko publisko tiesību izpratnē nav juridiski saistoša starptautiska vienošanās. Memorands ietver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politisko apņemšanos izveidot koordinētu pieeju informācijas apmaiņai.
Memorands neparedz konkrētus īstenošanas mehānismus vai starptautiski juridiski saistošus pienākumus – to nevar uzskatīt par pamatu informācijas sniegšanai Lietuvai vai Igaunijai un otrādi par personām, kuras ierodas kādā no valstīm ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem.
Vienošanās par saprašanās memorandā ietvertiem jautājumiem un to īstenošanas mehānismiem nacionālā līmenī jāpanāk atsevišķi starpinstitucionālo sarunu procesā, kā arī ar Igaunijas un Lietuvas attiecīgajām iestādēm.
