• Sproģu ģimene gaiši piemin mirušo meitiņu. Viņai tagad būtu jau 16 gadi…

    Piemiņas stāsts
    Marta Kalniņa
    30. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Gaiši, skaisti, un ļoti sāpīgi...
    Foto: Instagram (Marta Marija Sproģe)
    Gaiši, skaisti, un ļoti sāpīgi...
    Pirms 12 gadiem mācītāja Pētera Sproģa un viņa sievas Martas Marijas Sproģes mazā meitiņa pameta šo pasauli, bet viņa mūžīgi dzīvos savu vecāku, māsu un brāļa sirdīs.

    «Šodien Belliņai aprit 16 gadi… Gadi, kurus turpinām svinēt mūsu sirdīs, kur viņa turpina dzīvot… Sirds turpina žņaugt ilgās un reizē bezgalīgā pateicībā, ka mums bija dāvāti četri mīlestības gadi kopā…Nopūtām visi kopā 16 svecītes mūsu vienmēr meitiņai un māsiņai Izabellai Hildegardei Sproģei,» vakar ar gaišām skumjām piepildītu vēstījumu dalījās mācītāja Pētera Sproģa sieva marta Marija Sproģe. Pēteris un Marta Marija ir sešu bērnu vecāki, tikai viena meitiņa uz viņiem noraugās no mākoņa maliņas.

    Izabella Hildegarde bija skaista, maza meitenīte, kuras mūžs aprāvās četru gadu un triju mēnešu vecumā. Tas notika tik pēkšņi – skaistā augusta dienā, kad nekas neliecināja par tuvojošos nelaimi. Pēc dievkalpojuma Belliņa burtiski izdzisa uz tēva rokām. Viņa aizrijās un nosmaka. Vēlāk Pēteris Sproģis stāstīja – viņi vēl cerējuši, ka notis brīnums, un ārsti spēs meitiņu glābt. Taču, kad ārsts kabinetā lūdzis mācītāju apsēsties, viņam viss bija skaidrs – Belliņa ir devusies prom.

    «Tādos brīžos jau rodas šis jautājums: kāda tad visam ir jēga?

    Es apbrīnoju cilvēkus, kuri bez ticības Dievam to jēgu atrod. Un lai Dievs dod, ka tas viņiem ir pa īstam,» toreiz Pēteris sacīja NRA.

    Sproģu kuplā ģimene.
    Sproģu kuplā ģimene.

    Dzīve turpinās, tajā ir gan ikdienišķi prieki, gan bēdas, un Izabella Hildegarde vienmēr dzīvos savu mīļo sirdsīs. «Ja vien… Ja vien es varētu Tevi šodien pasmaržot. Ja vien varētu cieši apskaut un nelaist vaļā- austiņā iečukstot: daudz laimes dzimšanas dienā, manu mīlulīt!» pirms pieciem gadiem aizkustinošu vēstuli savai mirušajai meitiņai dzimšanas dienā rakstīja mamma Marta Marija.

     «Mums Tu vienmēr būsi mūsu otrais bērniņš.

    Un Tavas četras māsiņas un brālītis par Tevi runā un vienmēr pieminēs,» pauda sešu bērnu māmiņa. «Viena vienīga atziņa mani spēj mierināt, ka tas, kas ir pats galvenais, un vārdos neaprakstāmais- Mīlestība, tā nekad nebeidzas. Tava neaprakstāmā, bet fiziski neredzamā Esība nekad nebeigsies. Mūsu atmiņas par tevi nekad nebeigsies.»

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē