– Jūs grupā esat seši, nav par daudz, lai demokrātiski vienotos?
– Mēs esam ļoti strukturēti. Patiesībā, kad nonāk līdz darba organizācijai, esam drausmīgi garlaicīgi. Decembrī, kad beidzās Dejo ar zvaigzni (Jānis kopā ar Olenu Čerekovu ieguva otro vietu – red.), mums grupā bija maza krīze, jo es uz šova laiku biju pazudis. Apsēdāmies, izrunājāmies. Tagad katru otrdienu mums ir sapulce, mēģinājums, pa nedēļas nogalēm – koncerti. Gadu uz priekšu rezervējām datumus nometnei.
– Kas tās par nometnēm?
– Nometnēs mēs rakstām dziesmas. Sākumā es vairāk sacerēju vārdus, Roberts un Tomiņš – mūziku, tagad visi darām visu. Gribam, lai grupa pieder mums visiem. Par tekstiem – ir liela atšķirība, vai centies būt smieklīgs vai asprātīgs. Mēs no pirmās dienas gribējām iet asprātīgo ceļu – vienkāršas lietas pasniegt atšķirīgi.
Mēs daudz diskutējam, analizējam teikumus, frāzes. Tā rodas idejas, par kurām nekad nevar zināt, vai tās ir labas, pirms nepamēģini. Piemēram! Jaunais albums sauksies Cits līmenis. Tu esi pirmā, kam to pasaku. Tas radās, jo mēs drusku sadusmojāmies uz raidījumu Sporta studija. Redz, Dagnis pirms mūzikas karjeras, pusaudžu vecumā, bija vieglatlēts – viņš meta disku. Mēs viņu vilkām uz zoba – tev jāiet uz čempi! Un Dagnis satrenējās, piedalījās un tiešām uzvarēja Latvijas čempionātā diska mešanā. Šo faktu uzķēra Dāvids Ernštreits un raidījumā pateica – kādā līmenī Latvijā ir vieglatlētika, ja diska mešanā uzvaru iegūst Citu zēnu solists Dagnis Roziņš?!
Mēs sacepāmies, jo visiem sportistiem Latvijā ir otrie darbi, un Dagnis godīgi piedalījās un uzvarēja. Nav jau tā, ka viņš pūta saksofonu un tāpēc disks tālāk aizlidoja. Nolēmām, ka nevaram palikt atbildi parādā. Raidījuma audio sagraizījām, salikām citā secībā, un sanāca vārdi: «Ne tikai uz pasaules, bet arī Latvijas fona – Citi zēni ir līmenī!»
Visu interviju ar grupas dalībnieku Jāni Pētersonu lasiet žurnāla Santa jaunajā numurā vai Santa+.