Aleksandrs Sokolovs vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar kailfoto bildēšanu. Viņš allaž lepojies ar saviem darbiem, salīdzinājis sevi teju ar sieviešu psihoterapeitu, kas spējot iedvest pašapziņu, pat uzrakstījis par to grāmatu. Nereti sociālajos tīklos viņš ir dalījies ar stāstiem no savas darba ikdienas. Tāpēc daudzus viņa publiskais dveseles kliedziens un paziņojums, ka Aleksandrs aiziet no šīs profesijas, izbrīnīja.
«Labdien, esmu fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs. Nē… Stop. Bijušais fotogrāfs…» tā savu vēstījumu feisbukā sestdienas rītā iesāka Aleksandrs. Kas tad kalpoja par impulsu šādam paziņojumam?
«Izlasīju par sevi visus jaunos rakstus. Palasīju komentārus.
Nekā citādāk noreaģēt es nevaru,» pauž Sokolovs. Visticamāk, viņu sagrāvis kāds raksts par kailfoto meistariem, kas pārkāpj pieļaujamās saskarsmes robežas ar modelēm. Tajā sievietes par Sokolovu anonīmi stāsta nepatīkamas lietas – par viņa izģērbšanos sesijas laikā, par uzbāzīgiem jautājumiem. Par to, ka nav jutušās droši.
Iespējams, tāpēc savā garajā vēstījumā viņš izpaužas tik emocionāli. Sokolovs atminas savu ceļu fotomākslā – kā jau agrā jaunībā sadarbojies ar modes žurnāliem, mācījies Milānā, viņam šis arods padevies viegli. Kad beidzot ticis pie savas studijas, pievērsies privātām fotosesijām. Tagad viņa pasūtītājas bija pašas modeles. «Un kaut kā ļoti harmoniski tie portreti pārvērtās, sākumā par bildēm apakšveļā, un pēc tam par kailfoto. Tagad skatos atpakaļ un sapratu, ka
tieši to periodu var nosaukt par manu beigu sākumu,» atklāts ir Aleksandrs.
«Es ātri vien secināju, ka tieši kailfoto pievērš uzmanību un izraisa rezonansi. Sapratu, ka reklamējot sevi caur erotiku, visātrāk un pārliecinošāk sasniegšu popularitātes virsotni. (..)
Mēģināju izdomāt pēc iespējas trakākus un perversākus projektus,» atminas viņš.
Aleksandrs uzskata, ka tā kļuvis par populārāko fotogrāfu valstī.
«Eļļu ugunī pielēja arī tas, ka mani aktīvi aicināja uz televīziju. Es piedalījos šovos un sapratu, ka arī pats varu izveidot savu šovu. Tā radās TV6 šovs Sokolovs par seksu,» savu biogrāfiju izklāsta Aleksandrs. «Toreiz man bija svētā pārliecība, ka tas viss ir forši un pareizi! Es pat lepojos ar sevi…» atzīstas viņš.
Viņš apgalvo, kā centies panākt, lai visas modeles būtu apmierinātas, taču tāpat atrodas tās, kurām kaut kas nepaticis. Viņas ik pa laikam publiskojot savu negatīvo pieredzi. «Tā
sāka parādīties ļoti nepatīkamas baumas un veidoties mans negatīvais tēls,» pauž Aleksandrs.
«Es, protams, tēloju stipru un nelokamu cilvēku. Staigāju ar paceltu galvu un visiem stāstīju, ka mani tas nekā neietekmē un man ir vienalga. Diemžēl ilgi tā nevarēja būt. Pienāca laiks, kad izveidojās neapmierinātu cilvēku kritiskā masa. Man šī negatīva kritiskā masa sakrājas pa 23 gadiem. (..)
Es varēju padarīt laimīgas 5000 sievietes,
bet kad parādījās 50 nelaimīgas, viņas pārsvītroja visu manu iepriekšējo veikumu. Es vairs nevaru izturēt šo spiedienu un stresu. Man ir nereāli žēl, ka ir modeles, jkuras vīlās manī. (..)
Man ir nereāli žēl, ka ir sievietes un vīrieši, kam es kaut kādā veidā nodarīju pāri.
Šobrīd kritiskā masa ir sasniegta. Es vairs neredzu nekādu iespēju turpināt fotogrāfa karjeru. Viss beidzies. Iznīcināju visus savus darbus, arhīvus un projektus,» apgalvo Sokolovs. «Es ļoti nožēloju, ka izvēlējos kļūt par erotisko fotogrāfu. Tie ir 23 manas dzīves gadi, kuri ir izmesti miskastē. (..) Man nav žēl sevis, nav žēl izdzēsto darbu. Tās ir manas kļūdas. Bet man žēl cilvēku, kuriem bija problēmas manis dēļ. Man ļoti žēl savu vizāžisti Līvu, kura tagad paliks bez darba. Bet viņa ir ļoti talantīga un labākā no visām, ar kurām esmu strādājis. Vēl man ļoti žēl savu vecāku.
Laikam nepatīkami apzināties, ka vienīgais dēls neizdevās,»
uz visnotaļ dramatiskas un skumjas nots savu vēstījumu noslēdz Aleksandrs.