Kad Herbertam Laukšteinam ar skandālu nācās zaudēt Liepājas teātra vadītāja amatu, Inese, nebaidoties no kolēģu nosodījuma, skaļi iestājās par savu vīru. Neslēpa, cik liela pārestība viņasprāt Herbertam nodarīta. «Tā bija mana pēdējo gadu lielākā vilšanās – vilšanās kolēģos, kurus atbalstīju, cienīju un savā ziņā pat mīlēju. Man nav saprotama un nav pieņemama liekulība, nodevība, meli, slimīga godkāre,» žurnālam Ievas Stāsti nesen sacīja Inese.
Taču Ineses un Herberta attiecības piedzīvojušas arī krīzi, un nav bijis viegli tikt tai pāri, jo teātrī abi allaž bijuši kā uz delnas. Nupat intervijā žurnālam Ieva Laukšteins, runājot par attiecībām ar Inesi, sacīja: «Šobrīd esam kopā.
Esam ģimene trīsdesmit vienu gadu, daudz kam ir iets cauri.
Tas, ko es zinu, –tikai stipri cilvēki var nekrist kārdinājumā aiziet katram pa savu ceļu un palikt kopā. Esmu sapratis, ka spēt palikt kopā ir attiecību uzdevums… Bet kas to lai zina? (..) Tas pat nav prāts, bet lielāks spēks, kas neļauj pārkāpt kādu robežu vai pieņemt lēmumu aiziet. Sekss jau nav vienīgais, kas cilvēkus tur vienu pie otra. Protams, tas ir ļoti svarīgi, bet mīlestība…»
Uz jautājumu, vai šobrīd attiecībās ir laimīgs, Herberts bija atklāts; «Sekojot tai vienkāršajai formulai, jā un nē. Vai no rīta gribas steigties uz darbu? Nē. Vakarā steigties mājās – jā, jo ir pierasts un gribas vienkārši apskaut.
Tajā apskāvienā ir ļoti liela enerģija, un, kad tās pietrūkst, vajag to kaut kur paņemt.
Vai ir kāds, ar ko izrunāties, – jā, lai gan aizvien mazāk.»
Vairāk lasi digitālajā žurnālā Santa+!