Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Daina – dzīves lielākā dāvana
«Mans lielais laimests,» tā par savu sievu Dainu pirms dažiem gadiem intervijā žurnālam Ievas Stāsti sacīja Uldis Dumpis. Tagad, kad aktierim ļoti pasliktinājusies redze, Daina ir arī viņa acis. Savējos viņš tagad atpazīst pēc balss. Uldis samierinājies, ka redzes zudums ir neatgriezenisks process, un Dainas klātbūtne palīdz ar to sadzīvot. «Negribas teikt tos nodeldētos vārdus, ka viņa man ir dzīves lielā loze, bet pilnīgi noteikti zinu, ka bez Dainas man būtu bijis daudz, daudz grūtāk dzīvot. Kad viss iet gludi un mierīgi, tad ir vienkāršāk, bet,
Citi lasa
līdzko dzīvē nāk visvisādas grūtības, nelaimes un ķezas, tad tikai saproti, ko nozīmē tas otrs cilvēks blakus,» atzinās Uldis.
Uz skatuves veselības problēmu dēļ Uldis vairs nekāpj, kā pats saka – vada rāmu pensionāra dzīvi lauku mājās. Taču reizumis kopā ar sievu iziet sabiedrībā satikt savus senos cīņu biedrus. Pats pie auto stūres vairs sēsties nevar, bet Daina labprāt viņu visur izvadā.
«Bez Dainas daudzus notikumus es būtu daudz smagāk pārdzīvojis. Nemaz nerunājot par slimībām, arī visādas darba lietas. (..) Tajos sliktajos brīžos, kad nekas nesanāk un esi kreņķīgs, Daina mani ir stutējusi, palīdzējusi un mīlējusi,» sirsnīgus vārdus sievai veltījis aktieris.
Liktenis lutinājis ar mīlošām sievietēm
Aktieris neslēpj – ar gādīgām un jaukām sievietēm viņam dzīvē ir ļoti veicies. Ar lielu siltumu viņš atceras gan savu mammu, gan vecomāti, kas viņu audzināja, jo tēvs bija pazudis karā, gan savu sievasmāti, kuru mīļi dēvēja par Mikiņu. «Viņa man bija kā otra mamma. No kopmītnes nācis, es biju mūžīgā badā, un Dainas mamma to labi saprata. Vēl tagad atceros viņas garšīgo lielo, balto pupu zupu ar žāvētu gaļiņu. Kad gājām pie Mikiņa ciemos uz Baložu ielas māju, viņa vienmēr mani ļoti lutināja. Ja pēc kādām svinēšanām man bija grūta diena, Mikiņš mani apčubināja, visu ko pienesa un nekad neko nepārmeta. Kad ar Dainu sastrīdējāmies, Mikiņš vienmēr bija vairāk manā pusē. Viņa bija ļoti sirsnīga,» atminas Dumpis
Tā pati meitene…
Laulībā ar savu Dainu Uldis Dumpis ir jau gandrīz 60 gadus. Kā šodien viņš atceras to dienu, kad pirmo reizi viņu ieraudzīja. Uzreiz nodomājs – tā būs viņa sieva. «Vēl tagad atceros, kā Daina bija ģērbusies. Viņai bija tumši zila kleitiņa un baltas krelles. Nezināju, ne kas viņa ir, ne vārdu. Ieraudzīju un aizmirsu. Atcerējos viņu, kad pēc kādiem diviem gadiem, ejot kopā ar draugu, Brīvības un Elizabetes ielas stūrī satikām divas viņam pazīstamas meitenes un draugs mani ar viņām iepazīstināja. Viena bija Daina, un es uzreiz atpazinu, ka viņa ir tā pati meitene, ko toreiz redzēju. Tā ir neizskaidrojama lieta, kāpēc viņa man iekrita acīs. Tā bija lemts,» Ievas Stāstiem atklāja Uldis.
