Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārlido pusi pasaules
«Pagājušajā mēnesī viena pati devos uz Fidži. Pārlidoju pusi pasaules, lai nokļūtu Klusā okeāna salā. Tā ir mazliet vēl aiz Jaunzēlandes,» teic grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine. Viņa ceļojumu uz tālo zemi bija lolojusi jau sen. «Fidži bilde uz mana datora ekrāna stāvēja kādu gadu. Ceļojums uz to bija mans sapnis. Savā prātā gan biju izdomājusi, ka šī sala atrodas mazliet tuvāk, nekā ir patiesībā. Turp vien bija pieci lidojumi, ko veicu trīsarpus dienās,» atminas Māra. Ar savu piemēru viņa vēlas iedrošināt piepildīt sapņus par spīti tam, ja ceļā stājas šķēršļi. «Arī es ceļā uz savu sapņu zemi piedzīvoju dažādas ķibeles. Nokavēju lidmašīnu, kas man vēlāk dārgi izmaksāja. Piedzīvoju gan jūras slimību, gan sliktu dūšu no apēstā. Vienā brīdī jau sev jautāju: «Kas vēl notiks ne tā, kā plānots?» Kad ceturtajā dienā pamodos ar palmām aiz loga un beidzot jutos labi, sapratu – kad sapņotais netiek pasniegts uz zelta paplātes un līdz tam ir jāizēd puds sāls, tas kļūst īpaši vērtīgs,» uzsver dziedātāja.
Māra nekautrējas atzīt, ka brīžos, kad šķiet, ka kaut ko nevar, paraud uz pleca vīram.
«Kad ir sajūta – tik slikti nekad vēl nav bijis –, viņš spēj lieliski atgādināt, ka nē, tieši tāpat es jutos arī pagājušajā reizē. Tagad nav sliktāk, bet citādāk, un tas tāpat kā iepriekšējā reizē pāries. Kad man ir emocionāli grūti, dažkārt sevi mierinu – es laikam šobrīd tieku gatavota kaut kam ļoti labam,» atklāj dziedātāja.
Iemācās rakstīt dzeju
«Kādā brīdī pieķēru sevi, aizvien vairāk lasot citu cilvēku dzeju, līdz sapratu, ka vēlos tādu rakstīt arī pati,» teic bērnu grāmatu autore Zane Zusta, kas nupat spērusi drosmīgu soli un izdevusi pirmo dzejas krājumu pieaugušajiem Mīļākā melleņu mētra. «Tā pēc kārtas ir mana nu jau 13. grāmata, kas tiem, kas ir māņticīgi, varētu šķist pat nedaudz biedējoši. Atminos, ka pati uzprasījos dzejniecei Ingai Pizānei. Teicu, ka vēlos iemācīties rakstīt dzeju, un veselu gadu no vietas to arī darīju. Reizi nedēļā gāju pie viņas un stundu vai divas mācījos,» atminas Zane.
Viņa neslēpj, ka nekad nav baidījusies uzrunāt cilvēkus, no kuriem vēlas kaut ko iemācīties vai kuriem gatava piedāvāt savas idejas. «Varbūt tā ir drosme, bet nesen aizgāju uz vienu no televīzijām un prezentēju bērnu seriāla ideju, ko biju pati izdomājusi. Viņiem tā patika, un tūlīt tiks sākta filmēšana,» palepojas Zane. Vaicāta, kā tiek pāri brīžiem, kad šķiet, ka viņai nekam nav spēka un nekas neizdodas, kā iecerēts, Zane atbild:
«Manī nav ne slinkuma, ne prokrastinācijas.
Darot vairākas lietas paralēli, ik pa brīdim kādā tiek sasniegts rezultāts, kas dāvā laimes hormonu, ko uzreiz lieku lietā nākamajos darbos. Lai nepazaudētu prieku par darbu, es rosos nepārtraukti. Man šķiet, ka nav nekā tāda, ko es nevaru. Vajag tikai darīt.»
