Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par supermodeļu ēru varētu saukt posmu no 1970. līdz 1990. gadiem – laiku, kad slavas alejā uzmirdzēja tādi vārdi kā Naomi Kembela, Klaudija Šīfere, Sindija Kroforda, Linda Evangelista un Keita Mosa u.c. Tomēr pirms šīs dāmas kļuva par pasaules pieprasītākajām un apmaksātākajām modelēm, viņu vidū uzmirdzēja Džia Karandži. Ārkārtīgi skaista, šķelmīga brunete ar dedzinoši brūnām acīm un androgīniem sejas vaibstiem. Džiu patiesi mīlēja kamera. Viņas attēli allaž izdevās nevainojami dabiski, turklāt modele nekautrējās arī no provokatīvākām pozām un ļāvās vistrakākajām fotogrāfu idejām. Tā kā Džiai nebija nekādu aizspriedumu, viņa varēja drosmīgi atkailināties objektīva priekšā un ielūkoties tajā ar seksīgi pavedinošu skatienu un radīt vēl nebijušas, šokējošas modes fotogrāfijas. Jau 1970. gadu beigās Džiu teju uz pusēm plēsa ietekmīgākie modes žurnāli un zīmoli, bet pati modele vien pāris gadu laikā kļuva stāvus bagāta. Tomēr cik ātri viņa cēlās, tikpat ātri viņa visu pazaudēja. Skaistule iekrita narkotiku bezdibenī, zaudēja savu slavu, skaistumu un ieguva atbaidošu reputāciju. Beigu beigās uz viņas bērēm neieradās neviena ar modes pasauli saistīta persona. Karandži traģisko stāstu Maikla Kristofera filmā 1998. gadā ir iedzīvinājusi vēl tolaik neatklātā un jauniņā aktrise Andželīna Džolija. Daudzi uzskata, ka Džia bija Andželīnas izlaušanās loma, kas atnesa aktrisei viņas pirmo Zelta globusu.
Sirds pieder meitenēm
Džia Karandži ir dzimusi 1960. gada 29. janvārī restorāna īpašnieka ģimenē. Jau no bērna kājas Džia piedzīvoja prātam neaptveramus pārdzīvojumus, kuru atstātās rētas vēlāk ietekmēja viņas nākotnes neveselīgās izvēles. Meitene piecu gadu vecumā tika seksuāli izmantota, savukārt 11 gadu vecumā Džiu pameta viņas māte.
Modes dzirksts Džiai iededzās jau pusaudžu gados. Viņa vidusskolas gados kļuva par aktīvu biedru Deivida Bovija fanu klubā un, iedvesmojoties no Bovija, sāka izcelt savu androgīno ārieni ar īsu matu griezumu un vīriešu apģērbiem. Tāpat viņu piesaistīja Bovija atklātā biseksualitāte, kas savukārt pamudināja Džiu arī izcelt un atklāti runāt par savu seksualitāti. Lai arī Karandži agrā jaunībā ļāvās dažiem romāniem ar vīriešiem, tomēr viņas sirds piederēja tikai meitenēm.
Unikāls skaistums
Jau 17 gadu vecumā Džias skaistums piesaistīja kāda fotogrāfa uzmanību. Nebija ilgi jāgaida, kad Karandži ģīmetne parādījās viņas dzimtās pilsētas Filadelfijas laikraksta reklāmā, kas savukārt bija pirmais solis uz modes kāpnēm. Ņujorkā Džiu acumirklī savā aģentūrā uzņēma 60. gadu modes ikona Vilhemīna Kūpere. Viņa vēlāk kādā intervijā atklāja, ka jau ieraugot Džiu ienākam pa durvīm, bija skaidrs, ka šī meitene būs unikāls atradums. Pirms Karandži skaļā iznāciena modes pasaulē galvenokārt dominēja modeles ar zilām acīm un blondiem matiem, taču Džiai piemita nestandarta skaistums, kādu līdz tam neviens vēl modes žurnālā nebija redzējis. Tāpat Kūperi patīkami pārsteidza Karandži uzdrīkstēšanās – jau pirmajā fotosesijā modele bez liekas stīvēšanās izģērbās pilnīgi kaila un drosmīgi metās pozēt kameras priekšā.
Ar dūrienu pēdām uz Vogue vāka
Drīz vien Vilhelmīnu Kūperi Karandži sāka uztvert kā savu māti, kura viņu aukstasinīgi pameta bērnībā. Ar Kūperes palīdzību Karandži nonāca uz žurnālu Vogue un Cosmopolitain vākiem, filmējās Blondie videoklipā Atomic un kļuva par zīmolu Armani, André Laug, Christian Dior, Versace, Yves Saint Laurent reklāmas seju. Tomēr Karandži draudzībai ar Vilhemīnu bija lemts īss mūžs. Leģendārā modes ikona 1980. gadā mira no plaušu vēža. Viņai bija vien 40 gadi.
Šis notikums dziļi salauza Džiu. Lai remdētu sirdssāpes, sākumā modele apgrozījās slavenajā Ņujorkas mākslinieku un modeļu klubā Studio 54, kur viņa katrā viesošanās reizē lietoja kokaīnu. Tomēr drīz vien viņa pievērsās heroīnam, kas ātros vilcienos iznīcināja Karandži spožo karjeru. Pirmās narkotiku atkarības pazīmes sāka ievērot fotogrāfi – modele vairs nekautrējās fotostudijās sarīkot scēnas un aizmigt darba laikā. Karandži varēja nebrīdinot fotosesiju laikā pamest studiju, lai dotos iegādāties heroīnu. Viņas draugs, fotogrāfs Frančesko Skavulo kādā intervijā atminējās reizi, kad Džia fotosesijas vidū sākusi histēriski raudāt. Vaicāta, kas atgadījies, viņa atbildējusi, ka pazaudējusi savu heroīna paciņu.
Kā pēdējais piliens modes milžiem bija Karandži pabojātais izskats. Liktenīga bija 1980. gada novembra amerikāņu Vogue fotosesija, kurā fotostudijas darbinieki vaiga sviedros centās neveiksmīgi apslēpt Džias adatu dūrienu pēdas uz elkoņiem. Tomēr arī pēc rūpīgas apstrādes un īpašiem fotografēšanas leņķiem lasītāji žurnālā spēja saskatīt modeles apskādētās rokas. Pēc šī starpgadījuma Karandži nācās pamest Vilhemīnes aģentūru, kā arī no sadarbības ar modeli atteicās visi augstās modes zīmoli. Karandži vēl pēdējo reizi strādāja savā profesijā 1983. gadā, vācu apģērbu katalogam Otto GmbH, taču arī šī fotosesija beidzās uz rūgtas nots. Džiu fotosesijas vidū uzņēmums iztrieca ārā no studijas par heroīna lietošanu darba laikā.
Pirmā slavenā sieviete ar AIDS pasaulē
No daiļās Džias pāri bija palikusi vien trausla, dreboša sieviete, kuras vienīgais mērķis bija tikt pie kārtējās narkotiku devas. Par spīti neskaitāmiem mēģinājumiem ārstēties no atkarības, Karandži atkal un atkal nonāca uz vecā ceļa. Postošajā atkarību jūgā Karandži palika arī bez naudas. Veselus trīs gadus Džia nakšņoja pie draugiem, mīlniekiem un radiniekiem. Bijusī supermodele mēģināja strādāt apģērbu veikalā un pansionāta kafejnīcā, taču šajos darbos meitene ilgstoši nespēja strādāt.
Dzīves nogalē, 1985. gadā, Džia sāka nodarboties ar prostitūciju un mēģināja izdarīt pašnāvību apzināti pārdozējot heroīnu, taču izdzīvoja. Vien pāris mēnešus vēlāk Karandži atkal tika nogādāta slimnīcā. Šoreiz viņa bija stipri piekauta, izvarota un gulējusi lietū zem klajas debess. Slimnīcā modelei konstatēja abpusējo pneimoniju un AIDS infekciju, padarot Karandži par pirmo pasaulslaveno sievieti, kurai ir diagnosticēta šī slimība. Džia mūžībā devās vien 26 gadu vecumā, 1986. gada 18. novembrī.
