«Nebūtu krīzes, nemaz nebūtu zinājuši, ka tepat tuvumā ir tik lieliskas pastaigu vietas. Domāju – kad šī visa situācija beigsies, ļaudis nemetīsies uz siltajām zemēm, bet sāks apceļot Latviju, kur ir, ak Dievs, kāds skaistums! Upes, ezeri, putnu gaviles! Mums ir iespēja no jauna atklāt mūsu zemes skaistumu,» saka mākslinieks.
«Kad ārkārtējā situācija beigsies, manuprāt, mēs kļūsim domājošāki,» vērojot notikumus šodien, cer komponists.
«Neskriesim neprātīgi ar baisu paātrinājumu, kas ievedis mūs strupceļā. Kāds mācītājs, teica – mūsu ticība tagad ir Spicē un citos lielveikalos, mēs esam pazaudējuši garīgās vertikāles izjūtu.
Domāju, viens otrs apstāsies un teiks – es tā vairs negribu dzīvot.
Prātoju, ka līdz šim mēs neaizdomājāmies, ka nabadzīgajās valstīs bada nāvē mirst milzīgs skaits cilvēku, bet tagad, kad tas varētu skart arī mūs, neesam tam gatavi. Jā, tieši tik trausla ir mūsu eksistence uz zemes, ko lielā mērā esam piecūkojuši…
Šajā laikā ieraugām īstās vērtības, un, cerams, dzīvosim daudz bagātāk un piepildītāk, saprotot, ka dzīve ir viena, to nevajag izniekot. Būtiski, lai cilvēki aizdomātos, ka ir arī garīgā dzīve, un, ja tādas nav, ir smagi un nožēlojami. Esmu tāds skumjais optimists,» pasmaida komponists.
Kā komponists atzīmēja savu dzimšanas dienu? Kas palīdz Pēterim Vaskam justies mundram? Lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!