Tagad pie durvīm izkārts paziņojums, ka iepriekšējais ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs neturpina nomas attiecības, bet jauni nomnieki nepiesakās. Vairākkārt sludināta pieteikšanās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, bet rezultāta nav. Saeimas administrācija jau aizdomājusies, ka ēdnīcā varētu ierīkot kādu pašapkalpošanās pārtikas kiosku, kur, protams, ne pie kāda siltā ēdiena nevarēs tikt.
Tikmēr dalās deputātu domas par to, vai Saeimā vispār ir vajadzīga ēdnīca jeb kafejnīca. «Droši vien tas ietekmē darba produktivitāti, jo tās Saeimā bija vieta, kur varēja pārrunāt darba jautājumus. Tagad ieguvēji ir mazie uzņēmumi, kas atrodas ap parlamentu. Kas, protams, nav slikti, bet man jau šķiet, ka vajadzētu rast risinājumu ar ēšanu parlamenta telpās,» sacīja deputāte Aiva Vīksna. Viņa pārsvarā mielojoties tuvējās ēstuvēs, bet dažkārt arī ēd Saeimā. «Atceros studiju gadus, kad gatavoju mājās, un ņēmu līdzi ēdienu.
Mums frakcijas telpās speciāli ir uzstādīta mikroviļņu krāsns. Esmu tur pat zupu pusdienām sildījusi.
Jābūt taču vienkāršiem. Mēs, deputāti, taču neesam nekādi karaļi,» tā Vīksna.
«Jārēķinās, ka mūsu te ir maz. Valsts pārvalde ir tik maza, ka nespēj nodrošināt to apgrozījumu, kuru vajag kafejnīcai,» pus pa jokam sacīja Saeimas deputāts Raimonds Čudars.
«Bija jau ērti, ka varēja starpbrīdī ieskriet un paņemt ko ēdamu, tagad jāiet ārā. Es aizskrienu pēc kādām maizītēm un bulciņām. Saldās gan neņemu,» pieredzē dalījās Čudars.
Kā ēstuvju trūkuma problēmu risina Krištopans, Petraviča un daudzi citi deputāti, lasiet žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā!