Zigmars bija pikts un paziņoja, ka ar Dimiteru uz vienas skatuves nekāpšot, jo Kaspars ar savu prokremlisko nostāju esot nodevis Latviju. Komponistam neesot pieņemama situācija, ka pēc dziesmas izpildīšanas nāksies kāpt ar Dimiteru uz vienas skatuves. Tāpēc viņš nolēmis atsaukt to no Dziesmu un Deju svētku repertuāra. Liepiņš skaidroja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo gada sākumā Dimiters viņam atsūtījis savu dziesmu krievu valodā, kas komponistu nepatīkami pārsteigusi. Liepiņš lūdzis nekad vairs neko tādu viņam nesūtīt.
Dimiters atbildi parādā nepaliek un Liepiņam sagatavojis 19 pantu garu dzejvēstuli, kur šķetinājis abu attiecības daudzu gadu garumā. Bet Kaspara sieva Līga pauž cerību – varbūt tomēr dziesmu, kas vairākkārt skanējusi Mežaparka Lielajā estrādē, repertuārā atstās. Turklāt Dimiters nemaz negrasījies kāpt uz skatuves.
«Mēs paši nekad neesam bijuši Dziesmu svētkos. Mums iedeva biļetes pagājušajos, bet mēs tās atdevām draugiem. Arī šoreiz Kaspars nebūtu kāpis uz skatuves,» pārliecināta ir viņa. Līga uzsver – iepriekš ar Liepiņu viņiem domstarpību nav bijis.
«Būtība ir tāda – Zigmars ir princis, bet Kaspars ir bijis ubaga zēns.
Atceros, Zigmars reiz mums uzdāvināja atpūtu Ķemeru sanatorijā. Viņš vienmēr devis Kasparam darbu, un mums tāpēc grūtā brīdī ir bijusi iztikšana. Par Zigmaru un Mirdzu ir vissirsnīgākās atmiņas. Nesaprotu, kas tagad Zigmaram noticis, viņš ir pārvērties. Varēja jau ar Kasparu parunāties, lai tauta svin dziesmu, kas ir kā lūgšana un patīk gan dziedātājiem, gan klausītājiem. Tai skanot, skrien tirpas,» teic Dimitera sieva.
Viņa piebilst: «Gribu publiski lūgt Zigmaram: ja mēs esam viņam ko sliktu nodarījuši, lai mums piedod un atgriežas no sava sirds cietuma. Un lai pasaka – šai dziesmai tomēr jābūt Dziesmu svētkos! Tā būtu uzvara pār politisko stulbumu.»