Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Daudziem liekas, ka mēs cits citu pazīstam, lai gan labākajā gadījumā tikai zinām! Tāpēc nesaprotu, ar kādām tiesībām var izteikties, turklāt publiski, par kādu, kuru nepazīsti. Sociālo tīklu komentāri var diezgan daudz ļaunuma nodarīt,» visiem, kuriem internetā patīk kritizēt un nesaudzīgi, reizēm pat rupji vērtēt un nosodīt citu cilvēku izvēles, izskatu, pārdzīvojumus, atgādina Armands Simsons. Viņš pats gan, sniedzot interviju žurnālam «Ieva», saka: «Man ir vienalga, ko par mani domā!» Taču tad godīgi atzīstas, ka arī viņam šis tas ir smagi iedūries sirdī: «Bet es māku distancēties no tā visa. Jo kāda kuram daļa!? Vai tādēļ mainīšu ieradumus, ja kāds pasaka – viņam nepatīk tas, ko daru? Ne taču!
Ja lienu aukstā ūdenī, tātad gribu to darīt un darīšu!
Ja man ir resns vēders, tad kāda gan citiem gar to daļa! Bet cilvēkiem patīk citus pamācīt dzīvot, norādīt, ko darīt un ko nedarīt. Starp citu, esmu dzirdējis, ka arī mentālās problēmas esot mans PR gājiens, jo man esot nepieciešama publicitāte,» saka Armands.
Par tām viņš sākumā tiešām klusējis. Negribējis parādīt, ka jūtas slikti, turklāt līdz galam pats vēl īsti neapzinājās, kas ar viņu notiek. Tagad Armands ir sapratis – viņam nekas nav jāslēpj, jo arī daudzi citi tam iet cauri. «Skaidrs, ka par to ir jārunā! Vīrišķība jau nenozīmē, ka esi kā klints, kas ar visu tiek galā. Lielākā vīrišķība ir apzināties – ja ar tevi kaut kas nav kārtībā, tad nemelo sev, ka viss ir kārtībā.
Neturpini, atbildot uz jautājumu, vai tev viss labi, muldēt – jā, viss ir labi!
Tas, ka māku runāt, šajā situācijā bija liels pluss, jo arī tad, kad bija ļoti slikti, mājās nepārstāju runāt. Diemžēl liela daļa vīriešu nerunā,» tā Simsons.
Lasi interviju ar Armandu digitālajā žurnālā «Santa+»!
