Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Kalni, tie kalni!
Uzreiz pēc nolaišanās Vīnes lidostā dodamies uz ātrvilcienu, lai pēc aptuveni stundas izkāptu sāls metropolē Zalcburgā. Tur noīrējam nelielu Opel Zafira un dodamies tālāk uz daudziem latvju kalnu slēpotājiem zināmās Badgašteinas pusi. Braucot uz slēpošanas kūrortiem laikā, kad tur nav ne slēpotāju, ne vasaras atpūtnieku, jārēķinās ar ierobežotām nakšņošanas iespējām, jo viesu mājas starpsezonā var, piemēram, aizvērties uz remontu, toties cenas ir zemākas.
Izvērtējot ceļojumu plāna ģeogrāfiju un Booking.com piedāvājumu, nelielā privātmājā noīrējām dzīvokli ar atsevišķu ieeju. Nekas īpašs, bet nepretenciozai pārnakšņošanai vieta labu labā. Un skats pa logu… Kalni, tie kalni! Lielie, ar ledus cepurēm, apklājušies, aptinušies ar pūkainām mākoņu segām. Nedaudz pabāž galvu, paskatās uz ieleju un uzreiz pazūd no skata. Saulainās dienās nevērīgi gozējas, labi apzinoties savu majestātiskumu.
Braucot pa šoseju starp kalniem, pārņem sirreāla sajūta – pat pa mašīnas priekšējo logu skatoties, ir tikai kalni. Tu zini, ka augšā ir debesis, bet tās neredzi…
Mūsu ceļojuma pirmās daļas nagla ir Grossglockner Hochalpenstrasse – viens no slavenākajiem un skaistākajiem kalnu serpentīniem Austrijā. Plānojot ceļojumu, gan ieteicams painteresēties, vai ceļš atvērts. No oktobra beigām vai novembra sākuma (atkarībā no laikapstākļiem) tas tiek slēgts līdz 1. maijam vai vēl ilgāk, ja ir auksts pavasaris. Brauciena kulminācijā ir skatu laukums uz majestātisko Grosglokneru (3798 m – augstākā virsotne Austrijā!) un tā pakājē esošo ledāju. Vasarā, kad Alpu pļavas zied, maršruts noteikti ir vēl skaistāks, bet arī citos gadalaikos tas izskatās iespaidīgi.
Mūsu mazais 1,4 litru turbodīzeļa opelītis braši tusnī augšā pa vietām itin stāvo un šauro serpentīnu.
Kā jau nepieredzējuši tūristi, sākumā stājāmies un fotografējāmies teju pie katras ainavas. Vēlāk jau nomierināmies, jo ceļš ir pasakaini skaists visā garumā!
Grosglokners ir maksas ceļš – 36,50 eiro no mašīnas. Par šo naudu to uztur, kopj un nodrošina infrastruktūru. Maršruts ir ļoti populārs, Statistika liecina, ka sezonas laikā trasi apciemo gandrīz miljons cilvēku – autobraucēji, motobraucēji, kā arī gājēji, kas iecienījuši daudzās pārgājienu takas. Vasarā varot gadīties arī tā, ka jāgaida rindā, lai tiktu uz Grossglockner Hochalpenstrasse, un mašīnām pa ceļu jārāpo lēnā ķēdē citai aiz citas, bet, braucot rudenī vai pavasarī, var izbaudīt drusku asāku braukšanu.
Ja kalni sniegoti, tas nozīmē, ka tur jābūt arī upēm, tērcēm, ūdenskritumiem. Esam izpētījuši, ka netālu no mūsu dzīvesvietas atrodas fantastiskā Lihtenšteina aiza. Ar mazo Eiropas pundurvalsti gan tai saistība ir tikai nosacīta – šīs tūrisma vietas iekārtošanu sponsorējis grāfs Johans II Lihtenšteins, kuram turpat blakus piederējis medību namiņš. Grāfs esot redzējis, ka vietējiem nepietiek līdzekļu aizas apkārtnes labiekārtošanai, un piešķīris 600 guldeņus darbu pabeigšanai. Viņam par godu tad arī aizai dots nosaukums. Tagad tur ierīkota apmēram četrus kilometrus gara tūrisma taka, kurā var izlīkumot pa 300 m dziļo aizu virs straujas kalnu upītes ar neiztrūkstošo ūdenskritumu.
Noteikti vērts apmeklēt arī Krimla ūdenskritumu – tas ir augstākais ūdenskritums Austrijā un viens no iespaidīgākajiem Eiropā. Mums ietrāpās te nokļūt apmākušās dienas pelēkā vakarpusē, bet arī tad skats ir varens. Ceļveži gan draud, ka šī dabas objekta apmeklēšana ir par maksu, taču vai nu tāpēc, ka ir nesezona vai arī vakars par vēlu, mēs visu izstaigājām, neiztērējot ne eiro.
Ceļojuma turpinājums:
