Sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» Vilis Krištopans saka – viņa tēvs bijis brašs vīrs, veselība turējusies, vien pēdējos mēnešus bija savārdzis un mūža miegā aizmiga savās mājās, savā gultā un bez liekām ciešanām. Pagājušajā ceturtdienā Jāni Krištopanu apbedīja Baltezera kapos blakus sievai Valērijai, kura mūžībā devās 2011. gadā.
«Mūsu dzimtā visi dzīvojuši ilgi, bet viņš – visilgāk.
Tēvs bija tik izturīgs, ka pat ne reizi nesaslima ar kovidu.
Viņš bija fiziski spēcīgs no dabas, katru rītu vingroja. Pagājušajā ziemā zvanīju brālim Arnim, kas Ādažos dzīvoja vienā mājā ar tēvu. Vaicāju, ko tēvs dara, viņš atbildēja – esot izgājis laukā sniegu tīrīt. Jau bērnībā Latgalē viņam tika ielikts šis fundaments – īsta lauku dzīve, fizisks darbs, vienkāršs ēdiens,» saka Vilis. Tēvam līdz mūža galam bijusi perfekta atmiņa un ass prāts. Iespējams, tāpēc, ka pēc atgriešanās no Sibīrijas viņš strādājis gan par galveno grāmatvedi, gan vecāko ekonomistu finansistu, bet sava darba mūža noslēgumā 80. gados kolhozā Ādaži par galvenā grāmatveža vietnieku.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!