«Mans pirmais darbs bija 14 gadu vecumā. Bija jābrauc kaut kur ļoti tālu prom un ar apaļu muguru visu dienu jālasa zemenes. Sākot no 7:00 rītā līdz pat pašam vakaram. Dienā nopelnīju 5 latus.»
«Autobusa biļete maksāja 50 santīmus turp un atpakaļ. Braucot atpakaļ no darba, es biju tā nostrādājusies, ka es domāju – kāda jēga dzīvot? Es nopērku čipsus, saldējumu, atbraucu mājās un man ir palikuši divi lati, un tad es sapratu, ka dzīve ir krāpšana, un te kaut kas nav tīrs,» atmiņās dalās Sendija.