Pavasarī, kad viss bija pelēks un drūms un cilvēki bija ilgstošo ierobežojumu nogurdināti, Jāņa krokusu siltumnīca bija kā koša saliņa, uz kurieni aizbraukt sasmelties krāsas, sauli un prieku.
Dažreiz ārpusē pat bija jāgaida rindā, un apmeklētāju rekords bijis ap tūkstoti vienā dienā. Krokusu skatīšanai der tikai saulainās dienas, mākoņainās tie ziedus aizver, redzama tikai necilākā ārpuse.
Jāņa Rukšāna kolekcijā ir ap 5000 dažādību, visvairāk – ap 1500 – krokusu, un tā ir pasaulē vislielākā sīpolpuķu kolekcija. Lielāko daļu, apmēram 80 procentu no tās, viņš arī pašrocīgi savācis ekspedīcijās.
«Ja rēķina, ka ar augu vākšanu nodarbojos no 12 gadu vecuma, tad var teikt, ka mana kolekcija ir veidota 63 gadus. Man ir ekskluzīvi augi, kādu citur nav, un tos pērk ārzemju kolekcionāri. Pie mums ir tikai daži cilvēki – kādi trīs –, kas jau uzcēluši savas siltumnīciņas un skatās pēc retumiem,» stāsta Jānis Rukšāns.
Materiālā ziņā Jāņa Rukšāna kolekcija nav novērtējama.
«Te ir sīpoli, kurus pat par 10 centiem nepārdot. Un visdārgākais, ko esmu pārdevis, maksāja 500 eiro par vienu sīpolu. Alatau krokuss ar rozā ziediņiem. Savvaļā tika atrasti tikai divi šādi sīpoli, jo normāli šīs sugas ziedi ir balti. Viens palika atradējam Kazahijā, otru viņš atsūtīja man. Viņa sīpols dārzā aizgāja bojā, palika man vienīgajam, un piecos gados no viena sīpoliņa izauga trīs. Es to piedāvāju interneta izsolē,» atklāj kolekcionārs.
«Man atrakstīja japānis: «Maksāšu 500 eiro, ja pārdosi sīpoliņu.» Labi, vienu aizsūtīju. Kolekcionārs ir gatavs maksāt, tāpat kā filatēlists par retu pastmarku, jo tādu sīpolu pasaulē bija tikai trīs. Pēc tam atrakstīja vācietis. Tā kā otrs sīpoliņš bija mazāks, to pārdevu par 200 eiro. Vācieša sīpols aizgāja bojā, japānim pašlaik ir divi, man joprojām tikai viens, un pasaules kolekcijās arvien ir tikai trīs rozā krokusu sīpoli.»
«Ziedi no viena sīpola gan var būt vairāki. Manam šogad bija pieci ziedi un ziedēja ilgāk nekā mēnesi. Kad pirmais bija noziedējis, pēdējam tikai parādījās galiņš. Tā suga ir slinka uz dalīšanos, bet citādi tos pavairot nevar, jo sēklaudži nebūs rozā, bet balti. Rozā krāsas krokuss ir absolūta dabas kļūda. Brīnums!»
Visu interviju lasi žurnālā IEVAS Stāsti, kas pieejams preses tidzniecības vietās visā Latvijā līdz 23. septembrim vai Santa+.