«Lūgumu piešķirt dīkstāves pabalstu VID esmu sniedzis jau trīs reizes un ikreiz esmu saņēmis atteikumu. Nemitīgi tiek atrasts kāds iemesls, lai man šo pabalstu nepiešķirtu,» saka Restorāna 3 šefpavārs un uzņēmuma valdes loceklis Ēriks Dreibants.
Viņš gan priecājas, ka restorāna darbinieki dīkstāves pabalstus saņem. Tomēr pats šefpavārs palicis bez ienākumiem.
«Neliegšos, man šis pabalsts uz diviem mēnešiem ļoti noderētu, lai segtu kredītsaistības, iegādātos ģimenei pārtiku, ielietu degvielu automašīnā, jo dzīvoju meža vidū, kur sabiedriskais transports nekursē. Taču VID acīmredzot šķiet, ka man kaut kādi ienākumi tomēr varētu būt,» nopūšas Ēriks. Vienīgā pelnītāja šobrīd esot viņa sieva, kura turpina darbu pašvaldībā.
Dreibants uzsver – restorānu bizness nav joma, kur iespējams iekrāt naudu nebaltām dienām. Taču šefpavārs ir stingri nolēmis, ka VID pabalstu vairs neprasīs.
«Vairāk lūgties neiešu, gan kaut kā izdzīvošu. Šobrīd man daudz svarīgāk, lai valsts atbalsta uzņēmumu, lai, kad būs beigusies ārkārtējā situācija, mēs varētu atsākt strādāt. Jo ar to dīkstāves pabalstu ir zināms absurds. Ja man to iedod, es neko nedrīkstu darīt. Bet man taču kaut kas ir jādara, lai es varētu parūpēties par cilvēkiem, apmaksāt preci un tādā garā,» spriež viņš.
«Marta beigās pie manis bija ieradušies pārbaudē, vai meža vidū gadījumā nenotiek kaut kāds pasākums, jo, redz, maniem darbiniekiem ir iedoti dīkstāves pabalsti, un esot aizdomas, ka šie darbinieki te pa kluso kaut ko dara. Biju vienkārši šokā! Kā var kaut ko tādu izdomāt?» brīnās šefpavārs.
Materiāls publicēts žurnālā Privātā Dzīve, Nr.17