Latvijas Nacionālā teātra aktrise Liene Sebre un viņas vīrs aktieris Ģirts Liuziniks nu jau pusotra gada ir saimnieki melnam neliela izmēra sunītim. «Pērn septembrī viņai bija gada jubileja,» PDz atklāj Ģirts. «Bērni sen jau lūdza sunīti, un jokojoties mēs ik pa laikam par to ierunājāmies. Agrāk mums bija divi kaķi. Kad viens no viņiem aizgāja uz citiem medību laukiem, Lienei teicu: «Varbūt paņemam beidzot sunīti?» Viņa gan bija kategoriska: «Nekādā gadījumā! Kurš vadās ārā un darbosies ar suni? Kaķis vairāk dzīvo pats par sevi un ir ļoti pašpietiekams, taču suns – tā ir pavisam cita atbildība.» Un es viņai pilnībā piekrītu – suns ir ļoti jūtīgs un intelektuāls dzīvnieks, kuram ir vajadzīgs cilvēks blakus,» stāsta aktieris.
Lai arī Liene bija noraidoša attiecībā uz suņa ienākšanu ģimenē, Ģirts ar bērniem šo ideju pilnībā gan neatmeta.
Kad Liene bija izbraukusi no Latvijas, aktieris ar Knutu izmantoja iespēju un pārveda mājās suni. «Caur draugu draugiem jau iepriekš bijām noskatījuši un parādījuši arī Lienei, viņā teorētiski piekrita. Taču to punktu uz i pielikām mēs,» atklāj Liuziniks. Viņš teic, ka tieši Knuts bija suņa vārda autors.
Ar Stellas audzināšanu ģimene tīri labi tiek galā. «Viņa ir paklausīga un gudra. Tas ir pārsteidzoši, bet neko nav sagrauzusi, pat ne apavus. Nav neko plēsusi, skrāpējusi vai pluinījusi. Ļoti ātri saprata, ka jānokārtojas ārā,» ar mīluli lepojas Ģirts. Ģimenē hierarhija attiecībā uz suni ir ļoti skaidra. «Esmu saimnieks, Liene ir mīļā mamma, bet bērni – rotaļu biedri. Stella viņus uztver kā vienaudžus,» smejas aktieris.
Kad Stella bija vēl maza, Ģirts un Liene viņai mācījuši paklausību. «Cik vien tas iespējams, visur ņēmām līdzi, vedām sabiedrībā, lai pierastu pie cilvēkiem, skaņām, citiem dzīvniekiem. Viņa ir dzīvojusies arī pa teātra aizkulisēm, piedalījusies mēģinājumos,» skaidro Ģirts.