Pēdējos gados bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī zemkopības ministrs Vents Balodis bija attālinājies no politikas, kur savulaik bija viens no redzamākajiem. Viņš bija viens no apvienības Tēvzemei un Brīvībai veidotājiem, aktīvs gan Saeimā, gan valdībā, gan sadzīvē.
Vents mīlēja dzīvi, mīlēja būt uzmanības centrā, bet vienmēr bija arī gatavs palīdzēt, ja draugiem gadījās kādas problēmas. Pēdējos gados gan arī pašam tādas ik pa laikam radās, bet viņš to centās neizrādīt. Pirms diviem gadiem Balodis pārdeva septiņu istabu dzīvokli Rīgas centrā un pārcēlās uz laukiem Tukuma pusē.
Tolaik viņš PDz atzina, ka vēlas mierīgāku dzīvi. «Var arī teikt, ka veselība uzdeva. Viss nāca viens pēc otra, un problēmām bija vairāki posmi. Manuprāt, izslimoju plaušu karsoni, jo vienubrīd ārsti konstatēja – man viena plauša pavisam nedarbojas. Tika pat pieļauts, ka man varbūt ir kovids. Astoņas reizes ņēma testus, bet neatrada. Tad atklājās – kaut kad nesen esmu pārcietis insultu. Nezinu, kad un kādos apstākļos tas notika, bet fakts tāds, ka galvā man bija sarecējušas asinis. Divas operācijas taisīja, lai tās dabūtu ārā. Man vēl tagad ir caurums galvā, arī domājas mazliet lēnāk nekā ierasts,» tolaik atklāja Vents. Pirms vairākām nedēļām eksministrs telefonsarunā žurnālam «Privātā Dzīve» teica –
notikusi ķibele, laukos pazudusi elektrība, un viņš naktī, pa trepēm ejot uz labierīcībām, kritis un pamatīgi sasities.
«Gulēju asins lāmā… Tagad jau viss normāli, bet skats man ir baiss, laba bilde noteikti sanāktu,» toreiz nosmēja viņš. Viņš zvanīja arī 4. maijā, piekodināja, lai gatavojas novembrī svinēt viņa 60. jubileju. Aicināja atbraukt, parunāties par dzīvi, par plāniem, kādu Ventam nekad netrūka, iebrist piemājas dīķī, uzcept gaļu… Un tad pagājušās nedēļas sākumā pienāca sēru vēsts – Vents mūžībā devās 12. maijā savā lauku mājā. Ar sirdi.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».