«Bija tāds laiks, kad mūsu sabiedriskā dzīve sita ļoti augstu vilni. Es nodarbojos ar filmu izplatīšanu, demonstrēšanu, ar restorānu biznesu. Cilvēki nepārtraukti plūda straumēm. Sestdienas, svētdienas, kas visiem bija atpūtas dienas, man bija karstākās darbadienas,» atceras Sarmīte Pīka.
Savukārt viņas vīrs Rihards bijis daudzus gadus aktīvs politikā – bijis gan kultūras, gan ārlietu ministrs, kā arī deputāts.
Sarmīte atzīst, ka šobrīd izbauda to, ka var būt mājās: «Daži saka – o, jūs pensijā… Ai, cik žēl! Īstenībā nav žēl! Tas ir godīgi nopelnīts. Būsim godīgi – vecumdienas ne katrs var izbaudīt. Paldies Dievam, ka mēs to varam, vecumdienas ir privilēģija.»