• Sanita Tauriņa par dēla nāvi: Apgūlos blakus, turēju viņa roku un lūdzu piedošanu… 

    Personības
    Lauma Lūse-Kreicberga
    26. jūlijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Agneta Jonele
    Pirms trim gadiem viņas vienīgais dēls, nesasniedzot trīsdesmit gadu slieksni, izvēlējās pārkāpt trauslo dzīves robežu un doties mūžībā, atstājot aiz sevis vecākus pilnīgā izmisumā. Šis ir atkailinošs stāsts par sievietes ceļu, dodoties cauri sērām uz atdzimšanu. Sanita Tauriņa – producentu kompānijas Virus Art vadītāja, daudzo Cabaret izrāžu un citu pasākumu organizētāja.

    Sanita Rīgā bija tikai neilgu laiku, taču paspējām satikties divreiz, vispirms emocionālā sarunā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mazajā un ļoti skaistajā dārzā, bet nedēļu vēlāk – LMA diplomandu izstādes atklāšanas dienā, lai aplūkotu viņas maģistra darbu – instalāciju «Tiekšanās uz svelmi un smeldzīgu klusumu». Šo darbu veidot viņu iedvesmoja dēla Matīsa Runtuļa radošais ceļš, kurā skumjas bija apzināti izvēlēts izteiksmes līdzeklis. Pāris dienu vēlāk Sanita devās atpakaļ uz Spāniju. 

    – Kas notika ar tevi dienā, kad uzzināji, ka tava dēla vairs nav? 

    – Pēdējo gadu dzīvojām trauksmaini, bija ļoti grūti, taču likās, ka tiksim tam pāri. Mentālās veselības tēma nav tikai par jauniešiem un cilvēkiem, kas nonāk grūtībās. Manuprāt, mērķtiecīgi, milzīgiem soļiem jāmeklē atbalsta iespējas arī cilvēkiem, kas ir līdzās, jāinformē viņi, jo laika nav. Kad man bija vajadzīgs atbalsts sestdienā, svētdienā, nezināju, kur vērsties pēc palīdzības. Zvanīju pazīstamiem cilvēkiem. Matīss bija arī psihenē – veselu mēnesi… Mūs nelaida tur klāt, nenotika neviena tikšanās ar ārstu, netika arī pateikti ceļavārdi, kad viņš tika izlaists ārā, tikām ignorēti arī pēc Matīsa aiziešanas. Pēc iznākšanas Matīss uzreiz gribēja doties uz laukiem Siguldā pie manas vecākās māsas, kas ir Matīsa krustmāte. Likās, ka viss būs labi, viņš tur nodzīvoja trīs nedēļas… Tajā rītā māsa mani pamodināja ar zvanu un pateica divus vārdus, kas man vēl ilgi skanēja galvā, ik rītu pamostoties, – Matīss pakārās… (Klusums.) Bija saulains un skaists 6. maija rīts, ārā aiz loga ziedēja ābeles un ķirši, tas vienmēr bijis mans mīļākais gadalaiks. Mēģināju aptvert dzirdēto, bet mans draugs bļāva un plosījās. Teicu, ka mums jābrauc uz Siguldu. Matīss jau bija nocelts un apsegts. Apgūlos blakus, turēju viņa roku un lūdzu piedošanu… 

    – Par ko gan?

    – Par to, ka centāmies sev un viņam iestāstīt, ka viss būs labi. Gulēju līdzās tik ilgi, līdz izmeklētājs palūdza viņu atstāt.

    – Vai tev ir sajūta, ka paspējāt atvadīties?

    – Mūsu pēdējā saskarsme bija dažas dienas pirms… Kaut kāda priekšnojauta man laikam bija, jo pēdējā reizē viņu nobildēju. Tas kadrs bija episks – tajā bija viņa vientulība, spēks, miers un nolemtība. Viņš neļāva pat nojaust, bet tagad zinu, ka lēnām no mums atvadījās. Kad vakarā Matīsu apfrizēju, viņš mani apķēra un teica: «Paldies, ka es vēl esmu dzīvs. Un tagad arī skaists!» Domāju, ka viņš atkal melni joko… Tas bija mūsu pēdējais mirklis kopā. Atceros, kā viņš visu laiku uz mani nopietni skatījās, es pat mulsu. Nevarēju iedomāties, ka tajā mirklī man viņš bija jāapķer cieši un ilgi un nekādā gadījumā nebija jālaiž vaļā. Man bija viņam jāpasaka, cik ļoti es viņu mīlu… Patiesībā viņa solis bija ļoti drosmīgs. Viņš apzinājās, ka ar vielām ir sevi sačakarējis, un nolēma sevi transformēt caur nāvi. 

    Visu interviju lasiet žurnāla Ieva jaunajā numurā vai Santa+.

    • «Kopš aizgāja Matīss, manī kā sievietē salūza viss mehānisms. Negribēju, lai kāds man pieskaras. Sasalu.» Intervija ar producentu kompānijas Virus Art vadītāju Sanitu Tauriņu
    • Kāpēc sievietes reizēm negribot atkārto savas mammas sarežģīto likteni, un vai no šā apburtā loka iespējams izkāpt 
    • Aktieris Imants Strads: «Neesmu nekāda maijpuķīte, man ir arī mēness tumšā puse..»
    • Siguldas katoļu draudzes vikārs Emmanuels Akubue: «Manā dzimtenē Nigērijā ierasta lieta ir priekpilna dejošana baznīcā, bet te viss notiek ļoti klusi, nopietni.» 
    • «Man patīk košas un drosmīgas krāsu kombinācijas.» Savus stila noslēpumus atklāj uzņēmuma Gemoss saimniece Ieva Treija
    • Kā pavadīt vasaru pēc šķiršanās
    • Kalni, vīns un šakāļu gaudas. Ceļojums uz Armēniju 
    • Tas trakais konservēšanas laiks ir klāt! Noderīgas lietas un labas receptes
    Ieva nr30/2023

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē